2. Lekcija:
Starptautisko Privāto tiesību regulēšanas metodes.
Regulēšanas metodes ir valstu vai to grupu likumu harmonizācija vai unifikācija. Starptautisko līgumu pieņemšana noteiktās regulēšanas nozarēs. Tiešās darbības likumu pieņemšana noteiktās reģionālās valstu grupas ietvaros. Kolīziju normu pielietošana. Līdz ar to privāto tiesību regulēšanas metode ir:
- pirmkārt kolīziju metode, kas rodas saistībā ar sistēmu un ar kolīziju normām norāda, kuras tiesību sistēmas normas ir jāpiemēro attiecīgajā gadījumā. Kolīziju normām ir norādošs raksturs. CT attiecībās ar ārvalsts elementu vienmēr rodas kolīzijas problēma un kuru no konkurējošiem likumiem jāpiemēro. Pirmkārt vai nu tās valsts likumu, kur atrodas tiesa, vai arī ārvalstu likums, kas attiecas uz ārvalsts elementu izskatāmajā lietā. Kolīzijas problēma vienmēr ir tā, ka ir jāizvēlas tiesības tās, kuras attiecīgā gadījumā ir jāpiemēro. Kolīziju var novērst tikai tad, ja izmanto kolīzijas normas, kuras norāda kuras valsts tiesības ir jāpiemēro konkrētā gadījumā.
- bet otrkārt materiāli tiesiskā metode, ar kuru tieši tiek piemērota materiālā norma bez vēršanās pie kolīziju normas. Abas metodes viena otru papildina, ņemot vērā to, ka palielinās materiālo normu unificēšana starptautiskajos līgumos un kolīzijas metode ir nepieciešama, lai aizpildītu šo tukšo vietu, kas rodas pie materiālo normu unifikācijas, kā arī, lai atsevišķās sfērās noregulētu specifiskus jautājumus.
Starptautisko privāto tiesību vieta attiecībā ar citām tiesību nozarēm – SPT jomā noslēgtie starpvalstu līgumi, ar kuriem unificē materiālās tiesības, šī publiskā līguma dalībvalstis uzņemas saistības transformēt tās savā valsts iekšējā tiesību sistēmā. Līdz ar to SPT sastāv no divām daļām, kas arī tad nosaka to vietu starptautisko tiesību sistēmā:
1. – noteiktas daļas nacionālo tiesību sistēmas, kur tiesību normas nav radītas tiesiskās sadarbības procesā (nacionālās iekšējās tiesības).
2. – noteiktas daļas starptautisko publisko tiesību, kuras arī ir transformētas nacionālajā likumdošanā (līgumi, konvencijas, vienošanās)
Svarīgākie SPT (privāto) elementi ir divi:
a) – viens elements norāda uz CT attiecībām, kas izslēdz citas tiesiskās attiecības;
b) – bet otrs ir ārvalsts elements, kurš norobežo visas pārējā CT attiecības no CT attiecībām ar ārvalsts elementu.
Ārvalsts elementa izpausme var būt dažāda. Privātajā tiesībās tās var risināties, piemēram, slēdzot laulības starp dažādu valstu pilsoņiem, adoptējot, pārdodot, pārvadājot preci, izdarot maksājumus, saņemt mantojumu citā valstī vai arī var būt tāds variants, ka vienā valstī, bet no citas valsts pilsoņa. Ārvalsts elements var izpausties arī kā valsts elements, kad valsts pērk zemes gabalu citā valstī (piemētam, vēstniecības celšanai). Daudzās valstīs valsts var būt arī līdzējs darījumos, tā var ņemt starpvalsts aizņēmumus – kredītus. Katrā valstī pastāv normu kopums, kas reglamentē ārvalstu fizisko un juridisko personu tiesisko statusu.
Šajās normās ietilpst ne tikai attiecīgo valstu likumi, bet arī starptautisko līgumu noteikumi, līdz ar to var teikt, ka ārvalsts elements pirmkārt ir subjekts ar ārvalstu pilsonību (tātad CT attiecības, kur viens no subjektiem ir ārvalstnieks, patstāvīgais iedzīvotājs, juridiska vai fiziska persona). Otrkārt, ārvalstīs atrodošs objekts, kas rada attiecības, kur visi subjekti var būt no vienas valsts, bet objekts atrodas ārpus valsts robežām. Treškārt – ārvalstīs noticis juridisks fakts, kas rada attiecības, kuras rašanās, izmainīšanās un izbeigšanās saistīta ar juridisku faktu.
…
