Starptautisko privāttiesību jēdziens, regulēšanas priekšmets un Starptautisko privāttiesību sistēma.
Starptautiskās privāttiesības:
tiesību nozare, kuras priekšmets ir civiltiesiskās attiecības ar ārvalsts elementu;
tiesību zinātnes nozare, kas nodarbojas ar konfliktu normu atrisināšanu, kas rodas no atsevišķu valstu likumu un tiesību normu pretrunām.
Starptautisko privāttiesību vispārējais uzdevums – noteikt dažādu valstu iekšējo tiesību pielietošanas robežas telpā.
Starptautisko privāttiesību regulēšanas priekšmets – civiltiesiskās attiecības (materiālas, nemateriālas) ar ārvalsts elementu (piem., darba attiecības, procesuālās u.c. civiltiesiskās attiecības).
Starptautisko privāttiesību attiecībām jābūt:
ar privāttiesisku raksturu;
starptautiskām (dalībniekiem ir vienlīdzīgas tiesības & pienākumi, risina privāttiesiskus jautājumus).
Starptautisko privāttiesību regulēšanas priekšmets ir starpt. nevalstiskas attiecības, kurām nav varas rakstura.
Pēc Starptautisko privāttiesību tiesisko attiecību satura var izdalīt 2 pamatgrupas:
ekonomiskās, saimnieciskās, zinātniski-tehniskās un kultūras attiecības. Starptautisko privāttiesību uzdevums ir organizāciju un uzņēmumu tiesisko darījumu regulēšana;
tiesiskās attiecības ar ārvalstnieku piedalīšanos, kas skar to mantiskās vai personiskās nemantiskās, ģimenes u.c. civiltiesiska rakstura tiesības. Starptautisko privāttiesību uzdevums ir ārvalstnieku stāvokļa regulēšana citas valsts teritorijā.
Starptautisko privāttiesību sistēma:
1) nepieciešamība raksturot normatīvo bāzi, kas veido Starptautisko privāttiesību kopumu;
2) nepieciešamība noteikt Starptautisko privāttiesību kā mācību kursa un tiesību zinātnes nozares robežas.
Starptautisko privāttiesību sistēma ietver normas, kas regulē: 1)ārvalstnieku, personu bez pilsonības, ārvalstu juridisko personu u.c. organizāciju kā starpt. civiltiesiskās aprites dalībnieku tiesisko statusu; 2)savas valsts tiesību subjektu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību ārvalstīs; 3)valsts, starpt. org., to pārstāvniecību un amatpersonu piedalīšanos civiltiesiskajās attiecībās ar ārvalstu elementu; 4)lietu, saistību, intelektuālā īpašuma, mantojuma, ģimenes, darba tiesības.
Starptautisko privāttiesību kā mācību kursa un tiesību zinātnes nozare iedalāma 3 pamatdaļās: vispārējā, sevišķā (privāto tiesību nozares), starptautiskais civilprocess.…
