4) Konsulu kompetence un galvenās funkcijas saskaņā ar 1963.gada Konvenciju ir šādas: 1) aizstāvēt savas valsts, tās pilsoņu un juridisko personu intereses rezidences valstī starptautiskajās tiesībās paredzētajās robežās; 2) sekmēt tirdzniecības, ekonomisko, kultūras un zinātnes sakaru attīstību un draudzīgas attiecības vispār; 3) informēt savu pārstāvēto valsti par apstākļiem un notikumiem ekonomiskajā, tirdzniecības, kultūras un zinātnes dzīvē rezidences valstī; 4) apkalpot konsulārajā apgabalā dzīvojošos savas valsts pilsoņus dokumentu lietās (pasu, vīzu izsniegšana); 5) sniegt palīdzību savas pārstāvamās valsts personām (fiziskām un juridiskām); 6) veikt notāra, civilstāvokļa aktu reģistrācijas uzdevumus (ievērojot rezidences valsts likumus); 7) aizsargāt savas pārstāvētās valsts pilsoņu intereses nāves, nepilngadības gadījumos, kā arī rīcībspējas ierobežošanas gadījumos; 8) pārstāvēt rezidences valsts jurisdikcijas orgānos savas valsts pilsoņu intereses; 9) veikt uzraudzību un inspekciju pār pārstāvamās valsts kuģiem un lidmašīnām, to ekipāžām, ieskaitot arī dokumentu pieņemšanu un konfliktu izšķiršanu. Konsuli veic vēl citas funkcijas, ko konsulārajām iestādēm uzdod pārstāvamā valsts un kas nav aizliegtas ar rezidences valsts likumiem vai noteikumiem vai pret ko rezidences valstij nav iebildumu, vai arī kas paredzētas starptautiskos līgumos, kādi noslēgti starp pārstāvamo valsti un rezidences valsti. …
