Attiecīgi, Eiropas Savienības noslēgtam starptautiskam līgumam var būt tiešā iedarbība Latvijā tikai tad, ja tam ir tiešā iedarbība atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām: kā jau minēts iepriekš, izņemot jauktos starptautiskos līgumus, kuru puse ir arī Latvija, Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi ir saistoši Latvijai tikai kā Eiropas Savienības tiesību sastāvdaļa. Attiecīgi, arī tiešā iedarbība tiem var būt tikai kā Eiropas Savienības tiesību normām. Tādēļ Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešās iedarbības princips dažkārt doktrīnā tiek dēvēts par "ārējo" tiešo iedarbību pretstatā "iekšējai" tiešajai iedarbībai.
18. Vai tiesas spriedumu drīkst pamatot ar starptautisko tiesību normu?
Jā. Starptautiskam līgumam, ko ir apstiprinājusi Saeima, būtu tieši tāds pats juridisks spēks kā tās pašas institūcijas tādā pašā procedūrā pieņemtam tiesību aktam, t.i. likuma spēks. Tajā pašā laikā, starptautiskajam līgumam atbilstoši īpašai kolīziju normai būtu piemērošanas priekšrocība pār tā paša juridiskā spēka nacionālo normu. Šobrīd tiesību aktu juridiskā spēka hierarhiju Latvijā nosaka Administratīvā procesa likuma 15.pants.
Eiropas Savienības dalībvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijā lielā mērā nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, citu līgumslēdzēju valstu spriedumu atzīšanu un izpildi nosaka Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, tomēr gadījumos, ja starptautiskie līgumi vai Eiropas Savienības tiesību akti nav piemērojami, ārvalsts tiesas spriedumus ir iespējams atzīt un izpildīt Latvijā saskaņā, piemēram, ar Civilprocesa likuma F daļā paredzētajiem noteikumiem.
…
