EK tiesībās pastāv divas tiesas EK tiesa un Eiropas nacionālā tiesa. EK tiesa bieži vien ietekmē nacionālās tiesas nolēmumus.
Tiesiskais pamats ir noteikts EK līguma 220.-245.p un EK tiesu statūtos. Tiesu pamatfunkcijas noteiktas EK līguma 220.p. – līguma un tā protokola interpretēšana un piemērošana. Līdz ar ko galvenā funkcija ir ne tikai izskatīt strīdus, bet arī tulko normas un veic darījumu juridisko analīzi.
EK tiesu veido:
1)25 tiesneši (pa vienam no katras dalībvalsts, bet tiesnešu skaitu var palielināt ar padomes vienprātīgu lēmumu. Par tiesnešiem var būt:
Personas, kuru neatkarība nav apšaubāma;
Personas, kuras atbilst prasībām, kuras ir izvirzītas augstāko tiesu tiesnešiem konkrētā valstī. Netiek definētas vienotas prasības visiem tiesnešiem, jo katrā valstī ir sava jurisdikcija un savas prasības augstākās tiesas tiesnešiem, līdz ar ko definējot noteiktas vienas prasības visiem, varētu rasties situācija, kad tiesas nokomplektēšana var tikt apgrūtināta.
Juristi ar atzītu kompetenci.
Tienešus ieceļ katras attiecīgās valsts valdība. Uzsāk pildīt amata pienākumus dod zvērestu. Ieceļ uz 6 gadiem r tiesībām tikt ievēlētam atkārtoti. Lai izvairītos no situācijas, kad visiem tiesnešiem beidzas pilnvaru laiks, kas padara tiesu darbnespējīgu, EK tika izveidota tiesnešu rotācijas sistēmu. Dalībvalstis praktizē, ka tiesnešus ieceļ atkārtoti, jo tas 6 gadu laikā ir apguvis nepieciešamās zināšanas.
Tienešu status:
ir neaizskarami savu pilnvaru laikā, pēc tam paliek neaizskarami attiecībā uz tām darbībām, kuras veica laikā kad bija tiesneša pilnvaras. Neaizskaramību var atņemt plenārsēdē tiesa ar vienkāršu balsošanu. Ja pret tiesnesi ierosina krimināllietu, tad šo lietu izskata tā tiesa, kas attiecīgā valstī ir tiesīga izskatīt krimināllietas augstākās tiesas tiesnešu lietās.…
