Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:298343
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.05.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Extract

Varētu rasties jautājums, kas tad īsti ir augstākā vara – vai ar to jāsaprot vara pati, vai arī šīs varas sevišķa pazīme, kas izpaužas varas spējā būt augstākajai? Jāsecina, ka suverenitāti mēdz izprast gan kā varas apjomu, gan kā varas augstāko pakāpi neatkarīgi no tās apjoma. Šie divi izpratnes veidi patiesībā iezīmē divas suverenitātes būtiskās pazīmes – kvantitatīvo un kvalitatīvo – kuras, tikai un vienīgi tām abām piemītot, nepārprotami norāda uz suverenitātes esamību. Tādējādi, atbildot uz uzdoto jautājumu, jāsecina, ka suverenitātes izpratnē ir iekļaujamas abas sastāvdaļas: gan varas apjoms, gan varas spēja būt augstākajai un nekontrolējamai. Varas apjoms ir noteikts atbilstoši suverenitātes nesējam (piemēram, valsts suverenitātes gadījumā – vara pār visām valsts, sabiedrības un indivīda attiecībām) un varas augstākā pakāpe nav ierobežojama ar vēl kādu augstāku varu (valsts suverenitātes gadījumā – nav augstākas varas par valsts varu). Šādi tiek panākts stāvoklis, kad attiecīgais suverenitātes nesējs (tauta, valsts utt.) var realizēt savu varu noteiktajos jautājumos (suverenitātes nodrošinājums “no apakšas”) un nevienam citam nav tiesību iejaukties šajā procesā (suverenitātes nodrošinājums “no augšas”). Apkopojot iepriekš teikto, var secināt, ka:

suverenitāte ir augstākā vara, kurai nepieciešams gan noteikts varas apjoms (kvantitatīva pazīme), gan arī augstākas kontroles trūkums (kvalitatīva pazīme);
nevar vienlaicīgi pastāvēt divas augstākās varas par vienu un to pašu jautājumu. Šāda varu konkurence vienmēr tiek juridiski noregulēta kādai varai par labu, jo konflikta gadījumā nevar sadalīt atbildību un kompetenci. Tātad suverēns attiecībā pret noteiktu objektu var būt tikai viens subjekts;

Suverenitātes veidi

Kā var noprast no iepriekš minētā, suverenitāti mēdz apskatīt saistībā ar kādu konkrētu subjektu - tautu, valsti un tiesībām. Šī darba uzdevums ir apskatīt tautas un valsts suverenitāti, kuras tiešā veidā var skart dalība Eiropas Savienībā, bet tas neizslēdz iespēju, ka atsevišķu jautājumu noskaidrošanai tiks apskatīta arī tiesību suverenitāte, kas vairāk attieksies uz varas objektu maksimālā apjoma noskaidrošanu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register