Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
4,99
You save:
0,65 (13%)
Discounted price*:
4,34
Purchase
Add to Wish List
ID number:446402
Author:
Evaluation:
Published: 11.02.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Mežsaimniecība un lauksaimniecība. Aeroainu izmantošanai mežsaimniecība ir senas tradīcijas. Pirmie mēģinājumi izmantot no balona iegūtās ainas tika veikti jau 1887. gadā. Kopš 1920. gada aeroainas izmanto mežierīcībā un meža sastāva noteikšanai. Lielu mežu masīvu kartēšana bez aeroainām nemaz nebūtu iedomājama ( piemēram, Kanāda, Krievija). Bez jau pieminētās mežierīcības, tālizpētes datus var izmantot mežu inventarizācijā, mežu postījumu atklāšanā un ugunsgrēku monitoringā. Prasības attēla datiem un izmantotās apstrādes metodes var būt ļoti dažādas. Lai noteiktu meža sastāvu, aerofotoainu mērogam ir jābūt pietiekami lielam (ap 1:15 000). Koku augstumus var noteikt pēc radiālajām pārbīdēm, ēnu garuma vai stereoskopiski. Vainagu skaitu un izmērus var noteikt ar vienkāršiem līdzekļiem. Vainagu slēguma pakāpes noteikšanai var izmantot blīvuma skalu. Sastāva vecumu var noteikt pēc koku augstumiem un vainagu izmēriem. Koku sugu noteikšana ir diezgan sarežģīta. Ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par attiecīgajā teritorijā sastopamajām koku sugām un to iespējamo izvietojumu apvidū. Jāizmanto tāda mēroga ainas, kas ļauj saskatīt sugai raksturīgas vainaga pazīmes, zaru izvietojumu u.tml. Ir vēlams izmantot atslēgas, kurās ir parādīts, kādai ir jābūt aeroainās redzamajai krona struktūrai. Tomēr šo un citu parametru noteikšanu pēc aeroainām ierobežo vairāki traucējoši faktori, kas ir jāņem vērā ( piemēram, apvidus reljefa, apgaismojuma, attēla datu iegūšanas ģeometrija).
Meža inventarizācijas uzdevums ir fiksēt mežu stāvokli visā valsts vai kāda reģiona mērogā. Izmanto dažādas metodes. Ir inventarizācijas, kuru pamatā ir lauka darbi, bet aeroainas izmanto tikai orientēšanās vajadzībām apvidū. Ir arī tādas, kurās izmanto tikai aeroainas un satelītattēlus, pirms tam sagatavojot interpretēšanas atslēgas un mācību apgabalu multispektrālās klasifikācijas vajadzībām. Aeroainu mērogi ir starp 1:15 000 un 1:25 000. Satelītattēlu izmantošana ir piemērota ekstensīvi apsaimniekotām lielām teritorijām. Ir izstrādātas metodes, kur lielām teritorijām izmanto satelītattēlus, bet vienlaikus vietas, kur ir nepieciešams, teritoriju robežas papildus izmanto arī aeroainas.
Aeroainās izmantojot mežu bojājumu noteikšanai, viegli var atpazīt vietas, kur mežu bojājumi ir notikuši lielās platības, piemēram, ugunsgrēku, vētru, zemes nogruvumu u.tml. rezultātā. Lai gan tas neattiecas tieši uz mežsaimniecību, ka piemēru var aplūkot zemes nogruvumu pie Turaidas pilskalna. Sarežģītāk ir atpazīt un novērtēt bojājumus, kas rodas kukaiņu, sēņu u.tml. ietekmē. Nepieciešams interpretēt vainagu struktūrā un zaru sistēmā redzamos simptomus. Liela nozīme ir krāsu infrasarkanajām fotogrāfijām, jo atstarošanās īpašības šajā spektra diapazonā raksturo koka vitalitātes stāvokli. Īpašs uzdevums ir mežu ugunsgrēku pārraudzība (monitorings). Šim mērķim piemēroti ir no lidmašīnām iegūtie skenera attēli termālajā spektra diapazonā. Piemēram ASV jau kopš 70. gadiem ir izveidota monitoringa sistēma, kas lidošanas brīdī izzīmē termālo attēlu joslas, kas uzreiz ir izmantojamas uguns apkarošanā. Lauksaimniecībā aeroainas un satelītattēlus izmanto zemes lietošanas veidu kartēšanai dažādu bojājumu noteikšanai un ražas prognozēšanai. Liela nozīme ir jau pieminētajiem augsnes zinātnes aspektiem, it sevišķi sakarā ar potenciālo zemes izmantošanu.
Katra koku suga iezīmējas ar savdabīgu izskatu, kurš gan var mainīties atkarībā no augšanas apstākļiem. Savādāks veidols redzams, aplūkojot šos kokus no augšas, bet katrai koku sugai tās ir savs, atšķirīgs. Mežu izskatu nosaka tas, kā augājs mijiedarbojas ar elektromagnētisko starojumu (gaismu). Fotografēšanas laikā saules augstumam virs horizonta ir jābūt ne mazākam par 33o, t.i. relatīvais ēnas garums ( saules augstuma kotangenss) nedrīkst pārsniegt vērtību 1,5. Visizdevīgākais aerofotografēšanas laiks parasti ir pavasarī starp sniega kušanu un lapu plaukšanu, kad kokiem šajā laika nav lapu, saule ir pietiekami augstu un atmosfēra ir pēc iespējas skaidrāka, tad zemes virsma ir labāk redzama. Bez tam aerofotografēšanas laikā meteoroloģiskajiem apstākļiem ir jābūt tādiem, lai būtu pēc iespējas augstāks objekta kontrasts. Sakarības starp meža augstumu un zemes virsmas reljefu var būt ļoti daudzveidīgas, reizēm mainoties nelielā attālumā mežu tekstūra “nodod “ tur augošo koku sugas. Vidēja mēroga ainās (ap 1:10 000) pietiekami droši var atpazīt labības sējumus, rušināmaugus, ganības: iespējams pat sīkāks iedalījums, piemēram, kviešos, rudzos un miežos. Interpretēšana ir atkarīga no piemērotas sezonas izvēles. Vizuālās interpretēšanas kritērijs galvenokārt ir objektiem raksturīgā tekstūra. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju kartēšanu uzlabo krasu un infrasarkano attēlu izmantošana. Kartēšanai pēc satelītattēliem izmanto multispektrālo klasificēšanu. Objektiem raksturīgās tekstūras pazīmes šajā gadījumā parādās pikseļu struktūrā. Gar lauku malām diemžēl parādās nevēlamas jauktas signatūras. Apjomīgu spektrālo informāciju var iegūt no LANDSAT-TM datiem. Zemes lietošanas kartēšanai izdevīgi lietot multitemporālos datus, kur interpretēšanu atvieglo īslaicīgas izmaiņas veģetācijas sastāvā. Nosakot bojājumus, atpazīst un attēlo kartē platības, kas dažādu iemeslu dēļ ( atrašanās vietas apstākļu, slimību, kaitēkļu uzbrukumu, salnu u.c) izskatās citādi nekā tam normāli būtu jāizskatās. Šim mērķim galvenokārt izmanto infrasarkanos attēlus, jo tajos šīs platības ir vislabāk identificējamas un norobežojamas. Ražas prognozēšana ir viens no tālizpētes lietojumiem, kas kļuva populārs ASV un Eiropā. Ražas prognoze ir sarežģīs uzdevums un to risina ne tikai ar tālizpētes palīdzību vien. Prognoze balstās uz diviem lielumiem - platību un prognozējamo ražu uz vienu platības vienību. Ar tālizpēti nosaka platību. Sagaidāmo ražu uz platības vienību nosaka, izmantojot sarežģītu modelēšanu, kuras pamatā ir zināšanas par klimatiskajiem apstākļiem (temperatūru, nokrišņiem utt), ražu iepriekšējos gados utt. Viens no pazīstamākajiem projektiem tika veikts ASV ( Large Area Crop lnventory Experiment - LACIE) 1974. gadā, kura mērķis bija prognozēt kviešu ražu galvenajos tās audzēšanas reģionos ( ASV, Kanāda, Argentīna, bijušajā PSRS). Kviešu platību noteikšanā, tika izmantoti LANDSAT –MSS dati, kam sekoja ražas prognoze un agrometeoroloģisko modeļu aprēķini. Ar līdzīgām metodēm izsaka prognozes par pārtikas produktu ražošanu Āfrikā, tas kļuvis nepieciešams pēc vairākām bada katastrofām šajā kontinentā.
ATTĒLU PARVEIDOŠANA

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,63 €
Work pack Nr. 1150266
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register