Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:580440
Evaluation:
Published: 08.03.2017.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

• Ausekļa un Pumpura dzeja.
Nepašaubāmi abu šo brīnišķīgo autoru konkrētajā laikā rakstītā dzeja ietver līdzības, kas balstītas uz tautiskā romantisma principiem par gaišo un nenovērtēto tautas iespējamo brīvību un nākotni. Autori izmantojuši pagātnes ideālu kā pamatu nākotnei, kā cerības ieviesēju un pamatu cīnīties. Gan Auseklis, gan Pumpurs savos darbos nevienā brīdī nenosauc ļauno spēku tā īstajos vārdos, bieži pieminētas atsauces uz dieviem, kā arī likts būtisks uzsvars uz tautas un patriotisma nozīmi.
Ja A. Pumpurs savos daiļdarbos ir izmantojis daudz folkloras un mitoloģijas tēlus, tad Auseklis to ir darījis cieši retāk, kā arī Pumpurs savā dzejā biežāk ievij dabas motīvus. Līdzīgi ir ar tautasdziesmu iezīmēm dzejā, taču, subjektīvi vērtējot, Ausekļa dzeju lasīt ir mazliet vieglāk, bet iedziļinoties Pumpura dzejā, tā, šķiet, ietver sevī daudz vairāk aspektus.
Tautiskā romantisma nozīme latviešu kultūras vēsturē.
Tautiskā romantisma un šī virziena pārstāvju ieguldījums latviešu kultūras vēsturē ir neatsverams. Tieši viņi bija tie, kuri piesaistīja arvien vairāk latviešus “pieslēgties” un noticēt šai idejai. Tam sāka sekot gan rakstnieki, gan gleznotāji, gan mūziķi, kā rezultātā tapa spilgts tautas mīlestības atspoguļojums. Tika godāta, iemūžināta un cienīta vēsture. Tika saglabātas liecības par kādreizējo dzīvi, mūsu tēviem un mātēm. Kā var iedomāties stipru tautu bez pagātnes un kurš gan cits šo pagātni glabās un cienīs, ja ne mēs paši – latvieši? Smacētie un apspiestie latvieši atkal guva pašapziņu un vienojās kopīgā veselumā, ieguva spēku un pārliecību, kas kalpoja kā stūrakmens tālākai tautas attīstībai. Šī enerģija un mīlestība pret mūsu saknēm bija tik liela, ka tagad, pēc vairāk kā 100 gadiem varam priecāties, ka mēs latvieši varam dzīvot savā valstī – savā Latvijā.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register