Ūdens stāvokļi dabā. Sasalšana, iztvaikošana, kondensācija. Ūdens riņķojums dabā.
3
Pēta ūdens iztvaikošanu.
Plāno un veic eksperimentu.
Izmanto ikdienā pieejamus piederumus, traukus, vienkāršas ierīces, veicot vienkāršus eksperimentus, ievērojot drošības noteikumus un bīstamo vielu marķējumu. Veido ieradumu sakārtot darba vietu.
Novēro skolotāja demonstrējumu un skaidro, ka iztvaikošana notiek ūdenim no šķidra stāvokļa pārejot gāzveida stāvoklī.
Izsaka prognozi un idejas, kā pārliecināties par trauka virsmas lieluma (piemēram, ja dotas divas bļodiņas ar dažāda lieluma virsmām) un vēja ietekmi uz ūdens iztvaikošanu (piemēram, pētot ūdens iztvaikošanu no trauka bezvēja apstākļos un modelējot vēja darbību ar fēnu). Ar skolotāja palīdzību nosaka lielumus, kurus mainīs (piemēram trauka virsmas lielumu vai vēja klātbūtni), lielumus, kurus mērīs (piemēram, ūdens iztvaikošanas laiku), lielumus, kurus atstās nemainīgus (ūdens tilpumu, trauku novietošanas vietu).
Ar skolotāja palīdzību izsaka pieņēmumu (“Jo…, jo…”), plāno un, sadarbojoties grupā, veic pētījumu par ūdens iztvaikošanu no dažāda lieluma virsmas traukiem (ūdens tilpums ir vienāds) un par vēja ietekmi uz ūdens iztvaikošanu. Rezultātus reģistrē skolotāja piedāvātajā darba lapā.
Novēro eksperimentus par ūdens tvaiku kondensāciju un skaidro, ka kondensācija ir ūdens pāreja no gāzveida stāvokļa šķidrā stāvoklī.
Izmanto iegūto informāciju apgalvojumu veidošanai, kāpēc ūdens iztvaiko un kā veidojas nokrišņi (ūdens iztvaiko, jo…; nokrišņi veidojas, jo…).
Novēro eksperimentus – ledus un sniega kausēšanu. Iegūto informāciju izmanto, lai veidotu apgalvojumus, kāpēc ledus un sniegs kūst, kādi apstākļi ietekmē sniega un ledus kušanas laiku. Skaidro, ka kušana ir ūdens pāriešana no cieta stāvokļa šķidrā stāvoklī. Turpina eksperimentu, ieliekot
izkausēto ūdeni ledusskapī un veido apgalvojumu, kādi apstākļi nepieciešami, lai ūdens sasaltu – sacietētu. Skaidro, ka sacietēšana ir ūdens pāriešana no šķidra stāvokļa cietā stāvoklī.
…
