12.Pelņa, tās veidi un aprēkināšanas metodes
Peļņa ir ieņēmumu un izdevumu starpība.
Peļņas veidi ir:
bruto peļņa;
ārkārtas ieņēmumi;
pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem (neto peļņa);
nesadalītā peļņa.
Bruto peļņa ir neto apgrozījuma pārsniegums par pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām. Šis rādītājs ļauj analizēt uzņēmuma ražošanas darbības efektivitāti.
Peļņa vai zaudējumi no uzņēmuma pamatdarbības rāda vispārējo, administrācijas un noieta izmaksu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo rezultātu.
Peļņa no finansiālās darbības ir uzņēmuma finansiālās darbības ienākumu un izdevumu saldo atlikumi.
Peļņa pirms nodokļa atskaitīšanas ir ienākuma nodokļa aplikšanas objekts. Neto peļņa ir uzņēmuma peļņas daļa, kura paliek uzņēmuma rīcībā pēc ienākuma nodokļa atskaitīšanas.
Likuma ietvaros uzņēmums var aprēķināt peļņu vai zaudējumus četros dažādos veidos:
Pelņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes). Šo shēmu parasti lieto ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, jo tā ir vieglāka salīdzinot ar shēmu, kas klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes.
P/Z aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes). Šo shēmu var lietot uzņēmums ar jebkuru uzņēmējdarbības formu un Latvijā tā ir visbiežāk lietotā shēma.
P/Z aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes).
P/Z aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes).
13.Finanšu rādītāju sistēma
Finanšu koeficenti – parāda absolūto finanšu rādītāju proporcijas starp dažādiem pārskatu posteņiem. Finanšu koeficentu pozitīvā nozīme ir to vienkāršs aprēķins. Metodes būtība izpaužas attiecīgā rādītāja aprēķināšanā un tā salīdzināšanā ar kādu bāzi.
Likviditāte atspoguļo uzņēmuma spēju norēķināties par īstermiņa saistībām.
Rentabilitātes rādītāji parāda uzņēmuma ienesīgumu.
Maksātspējas rādītāji atspoguļo kapitāla struktūru.
Aktivitātes rādītāji atspoguļo darbības intensitāti – cik reizes gadā aprīt aktīvi (jo vairāk, jo labāk)
…
