1804.g. 10.februāra Vidzemes zemnieku likums. Tas neatcēla dzimtbūšanu, skāra jautajumus par zemnieku : personisko stāvokli - dzimtzemniekus nevarēja atdalīt vairs no zemes, tos drīkstēja pārdot, dāvināt ieķīlāt tikai kopā ar zemi, izņ. muižas ļaudis, kas nebija pierakstīti ne pie vienas zemnieku mājas un kalpoja muižas darbos, īpašumu tiesībām - muižniekiem bija zemes īpašums, bet zemnieku māju saimniekiem tikai valdījums, kas būtībā bija zemes piešķīrums uz laiku. Likums arī paredzēja mantojamu zemes lietošanas tiesību, atzina zemnieku tiesības iegūt īpašumā kustamas lietas, ko pats bija nopelnījis, izņ. dzelzs inventāru, kas bija piesaistīts zemnieka mājai, pienākumiem pret muižu - noteica, ka klaušu un nodevu lielumam jāatbilst zemes ienesīgumam, kas muižniekiem, veicot aprēķinus pēc pārveidotiem zviedru laika kadastra noteikumiem, ļāva noteikt lielākas klaušas, nodevas, zemnieku lietu piekritību tiesā - vispirms zemniekiem bija jāvēršas 1.pagasta tiesā, 2.draudzes tiesā, 3.zemes tiesa (zemnieku prāvās ar muižniekiem tā skaitījās pirmā instance), 4.hoftiesas zemnieku lietu nodaļa (kā otrā instance). Turklāt muižniekiem likums piešķīra mājas pārmācības tiesības.…