Primārie tiesību avoti satur vispārsaistošas tiesību normas, kas adresētas visiem tiesību subjektiem. Kontinentālās Eiropas tiesību loka tikai vispār-saistošas normas saturošie tiesību avoti var kalpot par galveno juridisko pamatu lietu izlemšanā. Pie šiem tiesību avotiem pieder likumi, kā arī tādi nerakstītie tiesību avoti kā vispārīgie tiesību principi un tiesību paražas.
Savukārt otru grupu veido sekundārie tiesību avoti, kuriem ir pakārtota loma. Pēdējais apstāklis nebūt nemazina to nozīmi. Sekundārajiem tiesību avotiem ir neatsverama nozīme argumentācijas procesā.
Šobrīd Eiropas Savienības konstitucionālo pamatu (primārās tiesības) veido šādi dibināšanas līgumi:
1) 1957.gada 25.marla Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums (Romas līgums) konsolidētajā variantā;
2) 1957.gada 25.marla Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums;
3) 1992.gada 7.februāra Māslrihlas līgums par Eiropas Savienību.
Eiropas Savienības sekundārās tiesības ir Eiropas Savienības primāro tiesību atvasinājums. Pastāv šādi Eiropas Savienības sekundāro tiesību veidi: regulas, direktīvas, lēmumi, rekomendācija un viedoklis, līgumi ar trešajām valstīm, paražu tiesības, vispārējie principi, pārējās darbības, kopīgie viedokļi, kopīgās akcijas, dažādi ES akti, regulas.
…