ontinentālās Eiropas tiesību lokā par tiesību avotiem atzīst likumus, vispārējos tiesību principus, tiesību principus, paražu tiesības, tiesu judikatūru un tiesību doktrīnu. Tiesību avoti tiek iedalīti, vadoties no to normativitātes kritērija, jo viena daļa tiesību avotu satur vispārsaistošas tiesību normas, bet cita daļa nē. Kontinentālās Eiropas tiesību lokā tikai vispārsaistošas normas saturošie tiesību avoti var kalpot par galveno juridisko pamatu lietu izlemšanā. Pie šiem tiesību avotiem pieder ārējie normatīvie akti, vispārīgie tiesību principi un tiesību paražas. Otru grupu veido tiesību palīgavoti, kuriem ir sekundāra, pakārtota loma. Tiem ir neatsverama nozīme argumentācijas procesā.1 Aplūkojot tiesību avotu teoriju, ir svarīgi noskaidrot, pie kuras no trijām -tradicionālās(islāma), romāņu-ģermāņu vai angloamerikāņu -tiesību saimes tā pieder. 2