Tiesībām piemīt divas puses - likumiskā (formālā) puse un tiesiskā (saturiskā) puse. Tiesiska valsts raksturojas ar abu šo vērtību apvienošanu, Likumam ir jābūt tiesiskam.
l Tiesību avotu izpratne.
Termina "tiesību avots" tiek saistīta jau ar seniem laikiem. Pirmo reizi to esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu likumu par avotu visam publiskām un privātām tiesībām. Tiesību teorētiķi šī termina vietā piedāvā lietot terminu - "tiesību forma”.
Vispārpieņemtas tiesību avota izpratnes nepastāv. Juristi ar tiesību avotu, galvenokārt, saprot tiesību formu no kuras tiek iegūta informācija par uzvedības noteikumiem. Tiesību avoti pilda ļoti svarīgu funkciju - kalpot par pamatu juridisku lietu izlemšanai, lai panāktu taisnīgu lēmumu pieņemšanu.
Pie juridiska rakstura faktoriem, kuri nosaka tiesību avotu izpratni pieder a) nacionālās tiesību sistēmas piederība noteiktai tiesību saimei, b) konkrētajā sabiedrībā valdošā tiesību izpratne, c) attiecīgas tiesību sistēmas vēsturiskās attīstības posms.
Pastāv divas tiesību avotu koncepcijas. Pēc pirmās tiesību avoti ir formas, ar kuru palīdzību valsts vara kļūst par tiesību normām. Pēc otrās koncepcijas - valsts tikai piedalās tiesību īstenošanā. Dažkārt tiek uzskatīts, ka tā saucamo "rakstīto tiesību" zemēs - vienīgais tiesību avots ir likums. Tiesību avotu izpratne - priekšstati par to veidiem un nozīmību konkrētas sabiedrības tiesību sistēmā var būt atšķirīgi atkarībā no nacionālās tiesību sistēmas vēsturiskās attīstības posma un tās īpatnībām.…
