1.Tiesību mācību vēsture kā vispārējās tiesību teorijas sastāvdaļa.
Tiesību mācību vēsture sevī ietver tiesību mācību attīstību visas cilvēces laikā- sākot no aizvēstures laikiem, līdz pat mūsdienām. Tā apskata to, kādas bija pirmās tiesības un kā tās tika pielietotas. Ar laiku, kad cilvēce attīstījās, bija jau izveidojušās dažādas tiesību sistēmas, ko arī tiesību mācību vēsture ļauj mums apskatīt un salīdzināt. No tā izriet, ka tiesību mācību vēsturei ir liela nozīme vispārējā tiesību teorijā, jo apgūstot vēsturi un to, kādēļ izveidojās dažādas tiesību sistēmas, mēs tagad varam tās pielietot ikdienā un pat salīdzināt. Tā pat arī tiesību mācību vēsture ļauj mums izprast pēc kādiem kritērijiem tiesības tika iedalītas, izdalītas un kādas ir to īpatnības, kas ļauj mūsdienās kvalitatīvi darboties un rīkoties ar tiesībām, ko, galvenokārt, māca mums vispārējā tiesību teorija.
2. Tiesiski pamatota uzvedība: jēdziens, objektīvās un subjektīvās puses.
Tiesiski pamatota uzvedība-tiesību subjektu sociāli nozīmīgā, vēlamā un pieļaujamā uzvedība, kas ir modelēta tiesību normās, tiesībās un tāpēc-sakrītoša ar to prasībām. Tā atbilst tiesību normām, ko garantē un aizsargā valsts.
Vērtējot cilvēku rīcību, uzvedību, darbību un izmantojot kā vērtējuma kritērijus tiesības, valsts izdala tos trīs veidus: 1) juridiski neitrālo (nenozīmīgo);
2) tiesiski pamatoto;
3) prettiesisku (ieskaitot tiesībpārkāpumu).
Tiesiski pamatotā uzvedībā izdala: 1) parasto (kas noris cilvēka ikdienas dzīvē un atbilst vispirms tiesību normu prasībām);
2)aktīvo (cilvēku mērķtiecīgā, iniciatīvas pilnā uzvedība, kurā tiek realizētas likumdošanā nostiprinātās subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi);
3) pasīvo (izpaužas tiesību subjektu atteikšanās no viņu tiesību, brīvību realizācijas, kad cilvēki drīzāk ieņem lūdzēja pozīcijas un, pildot šo lomu, dara, to, ko liek “augstākstāvošie”)
!Tiesiski pamatotā uzvedība ir izvērsta laikā un telpā, sastāv no rīcības aktiem.!!!
Subjektīvā puse- personas psihiskā atieksmē, kā arī parāda tiesību kultūras attīstības līmeni.
Cilvēka apziņa- motīvi, mērķi, apzināšanās, vērtības.
Objektīvā puse- ārējā izpausme, sabiedriskās attiecības, kas atrodas valsts aizsardzībā.
Ārējās darbības puse, kas atbilst normas prasībām un tās sekas saskaņotībā ar
Tiesību normām.
3.Cilvēka tiesiskas rīcības un uzvedības motīvi un motivācija.
Tiesiskā rīcība- vispārēja rakstura kategorija, kas notiek tiesību sfērā.
!!! motīvs nav vienāds ar motivāciju!!!
Motīvs ir gatavība rīcībai; tiešs pamudinājums darbībai. Motīvs ir iekšējs.!!
Ir pazināts cēlonis, kas atrodas cilvēku rīcības pamatā.
Ir materiālais vai ideālais priekšmets, kas nosaka un pamudina darbības virzības izvēli un kura dēļ šī darbība notiek. Motīvu attīstība notiek pateicoties tās darbības sfēras paplašināšanai, kas pārveido priekšmetisko īstenību. Sevišķa nozīme ir materiālo un garīgo vērtību ražošanai, jo interiorizējot sabiedrības vērtības, ideālus, respektīvi- svarīgus motīvus, sevišķi tad, kad tie gūst personīgo jēgu; līdz ar to motīvi gūst virssituatīvu raksturu.…
