Likuma robs pastāv, ja likumā, ņemot vērā tā iztulkojumu, nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut arī no tiesību sistēmas viedokļa šāds regulējums ir nepieciešams. Likuma robs ir likuma ”plāna pretējā nepilnība” salīdzinājumā ar visu tiesību sistēmu kopumā. Likuma robs var pastāvēt vienīgi attiecība uz tiesiski nozīmīgiem dzīves gadījumiem. Līdz ar to tiesību tālāk veidošana nav attiecināma uz tām dzīves jomām, kuras nav tiesiskās regulēšanas priekšmets un kuras regulē citas sociālās normas. Par likuma robu nav uzskatāma likuma tiesībpolitiskā nepilnība. Tiek izšķirti likumu robu veidi:
Atklātie likuma robi rodas, ja likuma attiecībā uz noteiktu dzīves gadījumu grupu nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut arī tam bija jābūt iekļautam.
Aizklātie likuma robi rodas, ja likuma attiecībā uz noteiktu dzīves gadījumu grupu ir ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, taču atbilstoši tā jēgai un mērķim šis regulējums minētajam mērķim ”nav piemērots”.
Sākotnējie likuma robi. Starp tiem tiek izšķirti apzināti likuma robi(likumdevējs kādu tiesību jautājumu atstājis nenoregulētu, lai tā risinājumu nodotu tiesu prakses un tiesību doktrīnas rokās) un neapzināti likuma robi(likumdevējs pieņemot likumu, ”nav pamanījies” noregulēt kādu tiesiski nozīmīgu gadījumu grupu vai arī to maldīgi uzskatījis jau par noregulētu likumā).
Vēlākie likuma robi. Rodas, ja saimnieciskās vai tehniskas attīstības rezultāta izceļas tāds tiesību jautājums, kuru likumdevējs nevarēja paredzēt un kuram, ņemot vērā likuma plānu un mērķi, tagad jābūt noregulējamam likumā.9
…