Tiesību sistēma – tiesību nozaru kopsakarība.
Objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību dalīšanā atsevišķās daļās – nozarēs, institūtos, normās - kas savukārt ir savstarpēji saistītas.
Visi struktūrelementi ir vienoti savā būtībā.
Tiesību sistēmas pamatelements ir tiesību norma, kas ir attiecīgas valsts tiesiskās sistēmas izejas punkts.
Tiesību sistēmas pamatelements – tiesību normas – tālāk jau veido tiesību institūtus, bet no tiesību institūtiem izveidojas tiesību nozares.
Katrā valstī visas tiesību nozares, tiesību institūti un tiesību normas veido vienotu veselumu– tiesību sistēmu.
Tiesību institūts – tas ir noteikts tiesību normu kopums, kas regulē kādas vienveidīgas sabiedriskās attiecības, kas saistītas patstāvīgā noteiktā grupā
Piem., tiesību normas, kas regulē laulāto savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības veido laulību institūtu.
TN kā pamatelementus ikvienā tiesību sistēma ir nepieciešams klasificēt noteiktās grupās, lai apjomīgais tiesību normu kopums būtu pārskatāmāks, vienkāršāk apgūstams un lietojams.
Klasificējot tiesību normas, kļūst arī uzskatāms, ka tās veido vienotu sistēmu, kur izmaiņas kādā no elementiem automātiski arī izsauc izmaiņas citos sistēmas elementos.
Piem., grozot Civillikumu, attiecīgi grozījumi jāveic arī Civilprocesa likumā.
Tiesību nozare – tiesību nozare ir tiesību normu un tātad arī tiesību institūtu kopums, kas attiecas uz vienveidīgām sabiedriskajām attiecībām.
Tiesību nozare ir patstāvīga tiesību sistēmas daļa, kas ar specifisku metodi regulē vienveidīgu sabiedrisko attiecību jomu (civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības u.tml.).…
