19.SABIEDRĪBA KĀ SISTĒMA(AS) UN IDEJAS PAR KOMUNIKĀCIJU SABIEDRĪBĀ NIKLASA LŪMANA MĀCĪBĀ
Niklass Lūmans sabiedrību apskatīja kā normatīvu sistēmu. Savos pētniecības darbos izmantoja Geigera izstrādātās metodes. Analizējot sabiedrības organizāciju un normatīvo struktūru, balstījās uz sistēmteoriju, apskatot sabiedrību kā vienotu kompleksu sistēmu, kuru veido neskaitāmas mazākas sistēmas, kas nemitīgi savstarpēji mijiedarbojas. Izmantoja funkcionālo analīzi un uz sistēmas racionalitāti balstītu sistēmas analīzi.
Sistēmas racionalitātes ideja Lūmana darbos nozīmē, ka neviena sabiedrība neveido bezmērķīgu sociālo uzbūvi un neizstrādā nepielietojamas sociālās normas. Katram sociālajam institūtam un normatīvajam regulējumam sabiedrībā ir racionāls mērķis, kas atklājas, tikai dziļāk izpētot, sabiedrību, kas radījusi šo institūtu.
Mērķis ir katras sociālas sistēmas stratēģijas un normu pamatā. Lai izpētītu sociālās sistēmas mērķi, Lūmans piedāvāja pētīt sociālos sistēmu, nosakot tās vietu un nozīmi apkārtējās vides kontekstā. Šī pieeja atklāj katras sistēmas autonomiju, izmantojot sistēmas stratēģiju attiecībās ar apkārtējo pasauli, citas sociālās sistēmas un apkārtējo vidi, kas nosaka sabiedrības dzīves apstākļus, kam sociālajai sistēmai ir jāpakārtojas. Katra sistēma ar selektīvām saitēm ir saistīta ar apkārtējo sociālo vidi (piem., ikviena ģimene ar radniecīgām saitēm saistīta ar citām ģimenēm).
Katra sabiedrība, katra sociālā grupa, lai pastāvētu, pielāgojas apstākļiem, kuros dzīvo. Katra sociālā sistēma veidojas savdabīgā vidē. Skatījums uz konkrētu sabiedrību apkārtējās vides kontekstā palīdz pētniekam atklāt sistēmas legālos mērķus. Ne vienmēr sociālās sistēmas mērķi ir konkrēti, biežāk tie ir relatīvi. Tas uzskatāmi atklājas, pētot tādu vienkāršu sociālo sistēmu kā ģimene.
Lūmans uzskatīja, ka racionalitātes apziņa palīdz sabiedrībai izprast sevi kā vienotu veselumu jeb sistēmu, kas iedalīta apakšsistēmās, kā arī izdarīt pašizziņu jeb socioloģiskos pētījumus.
Lūmans lielu uzmanību veltīja komunikācijas jēdzienam un komunikācijas problēmām sabiedrībā. Analizēja kategoriju ,,nozīme”, uz ko jākoncentrējas, pētot sabiedrību, jo ne teorija, ne pati sabiedrība nav spējīga iziet ārpus tām robežām, kas tiek nospraustas ar vārdu jēgas palīdzību. Nozīme pastāv vienīgi tad, kad ar konkrētas nozīmes palīdzību tiek dibinātas sociālas attiecības, tiek izdarīta darbība. Nozīme ir sociālās darbības produkts. Tiesību sociologu uzdevums ir noskaidrot nozīmi, ko likumdevējs ir iestrādājis normā, tiesnesis ir izmantojis, piemērojot tiesības utt.
Tiesību sistēma vēl vairāk par citām sabiedrības veidotajām sistēmām ir verbāla, ar uzsvaru uz vārdu jēgas nozīmi. Juristi cenšas panākt vienveidību vārdu jēgas skaidrošanā, piemērojot tiesību normas. Vārdu jēgas jeb nozīmes noskaidrošanai ir būtiskas sekas tiesību realitātē.
…
