Statika un dinamika ir divas pamata kategorijas Konta filozofijā:
1)Statika izpaužas “sabiedriskajā konsensā” – sabiedrība kā vienots dzīvs organisms savā ziņā ir nemainīga, tāpat kā savā ziņā nemainīgs ir arī cilvēka ķermenis;
2)Dinamika, savukārt, ļauj pētīt šo sabiedrību attīstībā, vēsturiski pētot, kādiem attīstības posmiem tā ir izgājusi cauri.
Dinamika izriet no statikas.
Konts nodarbojās ar precīzāku sabiedrības izpēti – uzskatīja, ka sabiedrību nepieciešams pētīt, izmantojot empīriskas metodes (empīrisko datu skaidrojums). Nodarbojās ar jaunu teoriju atklāšanu, cilvēka individuālās un sociālās eksistences uzlabošanu – Konts uzskatīja, ka sabiedrība tikai uzlabosies (progresēs). Socioloģija kalpo, lai atrastu likumsakarības, kas nodrošina sabiedrības attīstību. Konta filozofiskā pamatideja – kārtība kā pamats, mērķis kā progress (ordem e progresso).
Konts izvirzīja ideju, ka sabiedrības attīstība nav nejauša, bet pamatojas uz noteiktiem skaidriem likumiem un socioloģija tam dod instrumentus.
Sabiedrības stadijas – sabiedrība izgājusi cauri trim stadijām:
1)teoloģiskā – viss ir Dieva griba, neko nevar izmainīt;
2)metafiziskā jeb filozofu – viss tiek skaidrots ar idejām (teorētiskiem apsvērumiem, kurus iespējams izvirzīt, bet par kuriem nav iespējams pārliecināties);
3)pozitīvā jeb zinātniskā stadija (uz Konta laiku) – dot visam racionālu skaidrojumu, atbrīvojoties gan no dievišķā, gan irracionālā.
Pirmajās divās stadijās sabiedrība neapzinās objektīvo realitāti, bet pēdējā stadijā gara jeb intelekta progresa rezultātā notiek sabiedrības racionalizācija, kas noved pie objektīvi pastāvošās realitātes apzināšanās.
Priekšnoteikumi tiesību socioloģijas izveidei:
1)socioloģijas kā zinātnes noformēšanās,
2)valsts un sabiedrības transformācijas 19.gs. gaitā.
3)jurisprudences kā zinātnes strauja attīstība.
4)tiesību pozitīvisms, kurš aplūkoja tiesības, kā patstāvīgu, normatīvu materiālu, atrauti no sabiedrības. “Tiesa tikai piemēro likumus, bet ne rada tos” rakstīja Hans Kelzens (Hans Kelsen 1881-1973).
Var teikt, ka tiesību socioloģijas kā zinātnes pamatus ielika jau Monteskjē, bet turpināja Konts, izveidojot socioloģiju par patstāvīgu pozitīvo zinātni, kas izmanto dabaszinātņu metodes, lai iegūtu un apstrādātu datus.
…
