1.Tiesību teorijas jēdziens un priekšmets.
Tiesību teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par tiesību rašanos un attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām. Tiesību teorija ir vispārēja metodoloģiska rakstura zinātne un tās atziņas ir jurisprudences attīstības pamats.
2.Tiesību jēdziens un izpratne.
Tiesības tiek izprastas:1.ikdienišķā izpratnē, saistītas ar tiesību priekšmetu subjektīvā nozīmē. Tās ir tiesības, kas pieder konkrētam indivīdam. Piem.: tiesības uz atpūtu, tiesības uz izglītību. Vārdu tiesības lietosim tikai tad kad būs subjektīvās tiesības, ja kādam ir tiesības tad arī būs pienākumi.2. profesionālā izpratne, parasti pielieto tiesību normu piemērotāji un tā balstās uz tiesību normas satura izpratni. Tiek saprasts kā valsts noteikto uzvedības normu kopumu.3. zinātniskā izpratne, balstās uz tiesību apkopojošo definīciju. Viena no tām uzskata: tiesības ir sabiedrībā atzīta un oficiāli aizsargāta taisnīguma un brīvības normatīvu kopums, kas regulē personu brīvo gribu saskaņošanu un viņu savstarpējās attiecības. Tiesības, kas cilvēkam dodas no dabas un ir neatņemamas.
3. Tiesību izcelšanās.
Tiesību izcelšanās priekšnoteikumi ir cilvēku dabiskās vajadzības, cilvēka apziņa, sabiedrības apziņas radītā tiesību ideja, sociālais taisnīgums un personas brīvība. Tiesības ir sabiedrības un katra indivīda mijiedarbības neatņemama parādība.
5. Tiesību principi un to raksturojums.
Tiesības funkcionē, pamatojoties uz noteiktiem principiem, kuri pauž tiesību būtību un sociālo nozīmi. Tiesību principos atspoguļojas tiesību galvenās īpašības un īpatnības, kuri piešķir tiesībām brīvību un vienlīdzīguma nozīmi sabiedrisko attiecību regulēšanas sfērā. Tiesību pamatprincipi – pamatnosacījumi, kuri juridiski reglamentē sabiedriskās dzīves objektīvās likumsakarības. Tiesību principi ir valsts tiesību sistēmas centrālā sastāvdaļa, kas arī nosaka to nozīmi sabiedrisko attiecību regulēšanu.
Pastāv 3 tiesību principu pamatgrupas: 1.vispārējie principi – nosaka būtiskākās tiesību iezīmes, to saturu un īpatnības kā visu sabiedrisko attiecību regulatoru. Tie attiecas uz visām tiesību normām un ar vienādu spēku iedarbojas uz visām tiesību nozarēm, neatkarīgi no to rakstura un sabiedrisko attiecību regulēšanas specifikas. Var minēt šādus vispārējos tiesību principus: 1.sociālais brīvības princips – dotais princips nodrošina personas sociālo aizsargātību, kā arī reālās garantijas brīvai un nodrošinātai dzīvei.2.taisnīguma princips – šim principam ir morāli-tiesisks raksturs, tas nodrošina atbilstību starp indivīdu praktisko dzīvi sabiedrībā un to sociālo statusu, starp to tiesībām un pienākumiem, starp noziegumu un sodu.…
