39) Tiesībpārkāpuma sastāvs.
Subjekts, objekts, subjektīvā puse, objektīvā puse.
Tiesību pārkāpums pēc savas būtības ir tāda rīcība, kas pēc sava rakstura un orientācijas ir pretēja tiesiski pamatotai rīcībai un uzvedībai. Tiesiski pamatota uzvedība ir saistīta ar tiesību normām un tajās ietverto normu prasību ievērošanu. Izdarot tiesību pārkāpumu, cilvēks bieži vien neievēro citu līdzcilvēku un visas sabiedrības tiesības kopumā.
40) Juridiskās atbildības jēdziens, pamats, pazīmes.
Tā ir valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējam par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēta tiesību normās. Tā vienmēr ir saistīta ar neizdevīgu seku iestāšanos tiesībpārkāpējam.
Pastāv uzskats, ka juridiskā atbildība iestājas no tiesībpārkāpuma izdarīšanas brīža, taču tas neatrod pamatu likumdošanā. Paiet zināms laiks līdz tiesībpārkāpumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, oficiāli konstatē uz to pilnvarota valsts institūcija. Nevar par tiesībpārkāpumu iestāties juridiska atbildība no izdarīšanas brīža, jo: pirmkārt - jākonstatē pats fakts, vai tas ir tiesībpārkāpums; otrkārt - jākonstatē tiesībpārkāpējs un tā vainas pakāpe; treškārt - valsts pilnvarotai institūcijai jāpiemēro par pārkāpumu atbilstošs sods. Tikai izejot visas šīs trīs stadijas, es domāju, var būt runa par juridiskās atbildības iestāšanās brīdi.
41) Juridiskā atbildība un sods.
Juridiskā atbildība ir cieši saistīta ar sodu, jo tā īstenojas radot nelabvēlīgas sekas tiesībpārkāpējam.
…
