1. Zinātnes un tiesību zinātnes vispārējā izpratne.
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido: 1)humanitārās un sociālās zinātnes;2)dabas zinātnes; 3) tehniskās zinātnes. Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala: 1) fundamentālās: sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana izzināšana notiek “tīrā veidā neatkarīgi no iespējamā lietojuma lietišķās: fundamentālo zinātņu lietojums prakses problēmu risināšana. TZ ir zinātnes sistēmā ietilpstoša struktūra, kura -—pieder pie sociālām zinātnēm, ar savām specifiskām iezīmēm, bet arī ar kopējām īpašībām ar citām zinātnēm. . Tiesību zinātnei ir savas iezīmes, kas saistītas ar izziņas objektu - tiesībām. Tiesību zinātne ir sab-skā zinātne, kuras izpētes priekšmets ir tiesības kā sociālo kategoriju, kā īpašu sociālo normu sistēmu un procesus, kas saistīti ar tiesību realizāciju.
2. Visp. Ties. Teor. jēdziens un priekšmets.
TT kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti) valstī. TT cenšas izdibināt un izzināt tiesiskos sakarus. Tiesību zinātnē struktūras jēdziena izpratne, galvenokārt, tiek reducēta uz tiesību elementu savstarpējām attiecībām. TT priekšmets sniedz atbildi uz to, ko attiecīgā zinātne pēta. Tā veido tiesību pamatlikumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pēta tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas sistēmu un citus ar tiesībām saistītus jautājumus. TT ir sabiedriska, politiski – juridiska, teorētiska un filozofiska (metodoloģiska) rakstura zinātne.
3. Visp. TT nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē. TT un tās atziņas ir sabiedriskās dzīves attīstības metodoloģiskais pamats. TT atspoguļo sabiedriskās attiecības, turklāt tā, lai parādītu kādas tās reāli pastāv, kā arī kādām tām jābūt, - to var tikai ar domāšanas un prāta palīdzību. Lai tiesības kļūtu par sabiedrības dzīvi stabilizējošu, sakārtojušu faktoru, tām jāietver savā statusā nepārejošas, ne no kā neatkarīgas vērtības. Sabiedriskajās zinātnēs, t.s. tiesību zinātnes rīcībā ir samērā maz patiesību, kas pietiekami adekvāti atspoguļotu sociālus procesus, tāpēc cilvēkam ir svarīgi izkopt spējas meklēt patiesību. Balsoties uz TT būtības, funkciju un tās attīstības likumsakarības saiknē ar citām sociālām parādībām, sabiedrība izstrādā un noformulē idejas, noteikumus, kādā veidā var un vajag pilnveidot esošo likumdošanu vai uzlabot juridisko iestāžu darbību. Būtība TT piedāvā principus, lai stiprinātu likumību un tiesisko kārtību valstī, lai stiprinātu personas brīvības, kuras ir akceptētas starptautiskajās tiesībās.
4. TT struktūra.
Ideja-tt likumi- tt kategorijas-tiesību principi- zinātniskās izziņas metodes- zinātniski konstatēti fakti. Ideja – padoma, kas nosaka dotā gadījuma saturu. Likums- augstakās valsts pārstavniecības institūcijas normatīvais akts, kas pieņemts noteiktā veidā par sabiedriskās dzīves svarīgākiem jautājumiem un kam ir agustākais juridiskais spēks. Princips- pamata doma, vadošā idej, kas pauž tiesību būtību,rīcības, uzvedības noteikuma vispārīgā izpausmes forma. Kategorija- zinātniskais jēdziens, kas pauž tiesiskās īstenības parādību vispārīgās īpatnības un sakarus. Metode – pētījuma vai praktiskas darbības paņēmiens,veids.
Tiesību kategorijas tiesiskās darbības svarīgākie posmi:Tiesiskā norma-normativais akts-likums-tiesiskā apziņa-likumība-tiesiskā kārtība. Normatīvais juridiskais akts-kompetentas institūcijas tiesiskās jaunrades oficiāls akts,dokuments, kas satur tiesību normas.Likumība-likumu u.c. normatīvo aktu stingra vienveidīga ievērošana un izpildīšana visu valsts iestāžu,amatpersonu,sabiedrisko organizāciju un pilsoņu darībā. Tiesiskā apziņa-teoriju,ideju,uzskatu, jūtu,ieviržu u.c. kopums, apvienība, kas atspoguļo tiesisko īstenību un pauž indivīdu vai cilvēku apvienības, sabiedrības noteikto attieksmi pret to. Tiesiskā kārtība- tādu sabiedrisko attiecību kārtība, kas izveidojas tiesību īstenošanas rezultātā.
…
