Nr. 1. Tiesiskā ietekme un tiesiskās regulēšanas mehānisms.
Tiesiskā ietekme-aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības, tiesiskā ietekme ir normatīvs, vispārobligāts regulators un audzinošs institūts.
Tiesiskā regulēšana-specifika tiesiska ietekme, ko tiesības veic kā normatīvs un vispārobligāts regulators.
Tiesiskās regulēšanas specifika izpaužas šādi: 1) tiesiskā regulēšana ir viens no sociālās regulēšanas veidiem, kam ir mērķtiecīgs organizēts, rezultatīvs raksturs. 2) Tā tiek realizēta ar veselas tiesisko līdzekļu sistēmas palīdzību, kas nodrošina nepieciešamo mērķu sasniegšanu, ar tiesiskās regulēšanas mehānisma palīdzību.
Tiesiskās regulēšanas mehānisms-tiesisko līdzekļu kopums, ar ko tiek regulētas sabiedriskās attiecības. Tā ir viena no svarīgākajām juridiskās zinātnes kategorijām. Tajā ietilpst šādi elementi: tiesību normas, tiesiskās attiecības tiesību normu piemērošanas akti, tiesību un pienākumi realizācijas akti (objektīvā puse). Mehānisma subjektīvā puse ietilpst likumība, tiesiskā apziņa (pārliecība), juridiskā kultūra (līmenis), juridiskās informācijas stāvoklis sabiedrība. Visas citas juridiskās parādības normatīvie akti, to iztulkošana, juridiskā tehnika juridiskā atbildība, stāv tuvu tiesiskās regulēšanas pamatelementiem un vajadzības gadījumā var tikt iekļautas tiesiskās regulēšanas procesā.
Nr. 2. Tiesiskā regulēšanas pamatmetodes.
Tiesiskā ietekme-aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības, tiesiskā ietekme ir normatīvs, vispārobligāts regulators un audzinošs institūts.
Tiesiskā regulēšana-specifika tiesiska ietekme, ko tiesības veic kā normatīvs un vispārobligāts regulators.
Tiesiskās regulēšanas specifika izpaužas šādi: 1) tiesiskā regulēšana ir viens no sociālās regulēšanas veidiem, kam ir mērķtiecīgs organizēts, rezultatīvs raksturs. 2) Tā tiek realizēta ar veselas tiesisko līdzekļu sistēmas palīdzību, kas nodrošina nepieciešamo mērķu sasniegšanu, ar tiesiskās regulēšanas mehānisma palīdzību.
Tiesiskās regulēšanas metode-paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām. Izšķir divas regulēšanas pamatmetodes:1) Centralizēto regulēšanu (subordinācijas metodes), kad regulēšanas no „augšas līdz apakšai” notiek uz imperatīviem pamatiem un 2) Decentralizēto regulēšanu (koordinācijas metode), kad regulējamo sabiedrisko attiecību dalībnieku aktivitāte ietekmē savstarpēja vienošanās (piemēram, noslēdzot līgumus), kā arī vienpusējas tiesiskās darbības.
Tiesiskās regulēšanas metode kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs. Tīrā veidā minētās metodes izpaužas divās tiesību nozarēs-administratīvajās tiesībās (subordinācijas metodes) un civiltiesībās (koordinācijas metode). Citām tiesību nozarēm (ģimenes, darba tiesības) raksturīgas abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
Nr. 3. Tiesību jēdziena izpratne.
…
