Ties.teorijas būtība ir: Kad izcēlās valsts, par svarīgu cilvēku dzīves regulatoru kļuva tiesības. Sabiedrisko attiecību regulē-šana atbilst sabiedriskām interesēm. Tiesības ir sociāli normatīvs regulators, uzvedības noteikumu kopums, kas izteikts vispārobligātu normu sistēmā un tiek īstenots ar subjektīvo tiesību un juridisko pienākumu, ko garantē valsts. Tiesības izsaka sabiedrisko gribu un intereses. Tiesības sastāv no tiesību normām. Tiesības ir sociālais regulators. Tiesības ir vispārobligātu normu sistēma (uz visu sabiedrību uz kuru tās attiecas).
Jebkurām tiesībām atbilst pienākums. Tiesības nosaka vai sankcionē kompetenti varas orgāni. Tiesību ievērošanu un izpildi garantē valsts ar savu piespiedu spēku. Tiesību normām ir formāli noteikts raksturs (nav paredzētas konkrētam gadījumam). Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomēnu. Aristotelis-tiesības ir politiska taisnība, viduslaikos -dievišķa parādība. Ruso-tiesības ir vispārēja griba, juridiskais pozitīvisms-valsts priekšraksts, pavēle. Parastais priekšstats par tiesībām visbiežāk saistīts ar tiesību izpratni subjektīvā nozīmē-tiesības kas pieder konkrētam subjektam un viņš ar tām var brīvi rīkoties, citām personām neiejaucoties viņa darbībā(t-bas uz atpūtu, izglītību, u. c.). Tiesību profesionālā izpratne – kas parasti balstās uz tiesību izpratni objektīvā nozīmē kā uzvedības normu kopumu, ko ir noteikusi valsts. Tiesību doktrināla(zinātniskā) izpratne – kas balstās uz tiesību sintētisko definīciju.
Tiesības ir konkrētā sabiedrībā atzītais un oficiāli aizsargātais taisnības un brīvības normatīvu kopums, kas regulē personu brīvās gribas cīņu un saskaņošanu viņu savstarpējās attiecībās. Kants – tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīga brīvības likuma pamata. Sanāk, ka cilvēka brīvības apziņā ir tas, kas prasa tiesības pārstāvēšanu. Mūsdienā ir izteikti vairāki plaši uzskati par tiesību būtību; tiesība ir brīvības esamība forma. Tiesības ir normatīvi nostiprināta un realizēta taisnība. Tiesības uzstājas: ideju priekšstatu formā, periodisko priekšrakstu formā, darbības vai attiecību formā.
Tiesību normas kalpo nevis pasaules izpratnei, bet gan cilvēku rīcības veidošanai. Tiesības prasa noteiktu ar cilvēku gribas izpausmi motivētu darbību vai bezdarbību.…
