Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:565257
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Normatīvais tiesību akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas. Pastāv arī normatīvie akti, kuri nesatur tiesību normas, pie., gludekļa lietošanas instrukcija. Tie tādā gadījumā nav tiesību akti.
Normatīvo tiesību aktu veidi:
1. Konstitūcija – valsts pamatlikums. Konstitūcija satur sabiedrību regulējošas pamatnormas. Likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir padotas konstitūcijai kā augstākai tiesību normai. Konstitūcijas normatīvi saistošais spēks neattiecas tikai uz publiskās varas nesējiem un izmantotājiem. Konstitūcijas atsevišķas normas var nepastarpināti piešķirt tiesības un uzlikt pienākumus arī privāttiesisko attiecību dalībniekiem. Bez tam, konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām ir īpaša nozīme privāttiesiskajās attiecībās, jo tās palīdz konkretizēt noteiktos tiesību jēdzienus un ģenerāklauzulas. Konstitūcija ir juridiskā spēka ziņā augstākais nacionālais avots un tiesību akts.
2. Likums – likumam formālā nozīmē ir ļoti liela nozīme valsts pārvaldē. Liela daļa sabiedrības attiecību ir noregulētas tieši likumos. Likumiem (likumiem formālā nozīmē) ir jāregulē tipiskas dzīves situācijas vispārīgi un abstrakti. Tomēr tas nav tikai vispārēja abstrakta norma, kas attiecas uz nenoteiktu skaitu personu un piemērojams nenoteiktu skaitu reižu. Mūsdienās lik.ir kas vairāk.likums nosaka valsts un sabiedrības kopīgo finansējuma modeli un prioritātes (budžeta likums). Likums ir arī politisks instruments. Likums ir arī norma. No tiesiskas valsts principa izriet prasība par likumu skaidrību un noteiktību. Konstitūcijai atbilstošā veidā pieņemtie likumi parlamentāri – demokrātiskā sistēmā ir valsts kundzības svarīgākā forma. Likumiem ir jābūt atbilstošiem konstitūcijai un pieņemtiem vēlētā parlamentā. Šī likuma izpratne ir justīcijas, uz tiesību zinātnes lomas, pamatā demokrātiskā iekārtā.. Likumā ir noteikta (parlamenta0 vairākums, kurš bijis sekmīgs politisko viedokļu cīņā, politiskā griba. Saskaņā ar parlamentārās demokrātijas pamatideju, tas reprezentē suverēnas valsts tautas gribu. Izpildvarai un tiesu varai šī griba atbilstīgi ir jāīsteno.…

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −10,98 €
Work pack Nr. 1174357
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register