Tiesu iekārta Baltijas guberņās 19.gs:
Pirms 1889.g. reform(līdz Krievijas tiesu iekārtas likuma attiecin. uz Baltiju):Vidzemē: Hoftiesa - Zemes tiesa - Kārtības tiesa. Kurzemē: Virsgalma tiesa - Virskapitāna tiesa - Kapitāna tiesa. Pilsētās: Rātes tiesa, tai bija pakārtotas: Fogta tiesa; Landhofa tiesa; Bāriņu tiesa; Tirdzniecības tiesa; Ķemerejas un cunftu tiesa; Krimināldeputācija; Dzērienu nodokļu tiesa. Pēc 1889.g. reformas(pēc Krievijas tiesu iekārtas likuma attiecin. uz Baltiju):09.07.1889 uz Baltiju attiecin. Krievijas 1864.g. tiesu iek. likumu (ustavu) un Baltijā izveid. tiesu iek. mūsdienu izpratnē. Šī tiesu iek. nomainīja vācu - zviedru tiesu iek. Likums tiesu iestādes iedalīja divās kategorijās:1)Vietējās tiesas: Pagasta tiesa - Domātas pārsvarā zemniekiem, darbības apjomu noteica miertiesnešu sapulce, tiesnešus ievēlēja pagasta sapulce, tos apstiprināja miertiesnešu sapulce. Par tiesn. tika vīrieši. Tiesn. vismaz ģimnāzijas izglītība, vecuma cenzs, piederība pie kristīgās ticības. Miertiesa – vienpers. tiesa. Miertiesn = autoritāte sabiedrībā, - uzdevums nest mieru sabiedr, pirmais uzd. samierināš, lai lieta nenonāk tiesā, samierināt muižniekus ar zemniekiem nekustamā īpašuma cenzs 3400 zelta rubļi.…