Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,63 (18%)
Discounted price*:
2,86
Purchase
Add to Wish List
ID number:279995
Author:
Evaluation:
Published: 21.10.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Pēc Pasaules tūrisma organizācijas datiem, tūrisma nozare šodien pasaulē ir viena no lielākajām un pēdējos desmit gados attīstījusies visstraujāk. Tā veido aptuveni 10% no pasaules IKP, nodrošina katru desmito darba vietu un tiek uzskatīta par nozari, kuras attīstība būtiski ietekmē vairāku citu ar to saistīto nozaru un līdz ar to arī visas tautsaimniecības attīstību. Pasaules tūrisma organizācija prognozē, ka līdz 2020. gadam Baltijas reģionā, salīdzinot ar citām Eiropas daļām, notiks strauja tūrisma attīstība, kas veicinās ekonomikas augšupeju un visa reģiona labklājību.
Arī Latvijai ar tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kūrortu tradīcijām un mazpārveidoto dabu ir labi priekšnoteikumi kļūt par tūristiem pievilcīgu zemi. Tomēr, pēc tūrisma nozares speciālistu vērtējuma, tūrisma resursu potenciāls Latvijā vēl netiek pilnībā izmantots. Eiropas savienības ekspertu aprēķini rāda, ka 1997. gadā tūrisma ieguldījums Latvijas IKP bija 5%, un tūrisma nozare deva apmēram 30 milj. latu valsts budžetā nodokļu ieņēmumu veidā.
Par tūrisma nozares pašreizējo vietu Latvijas tautsaimniecībā var spriest pēc maksājumu bilances. 1998. gadā maksājumu bilances pakalpojumu eksportā gandrīz katrs piektais lats iegūts no ceļojumiem (17,4% no kopējā pakalpojumu eksporta), bet kopējā maksājumu bilances eksportā ceļojumu īpatsvars veido 5,4%, kas naudas izteiksmē veido 107,3 milj. latu. 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ceļojumu pakalpojumu eksporta ieņēmumi ir bijuši par 4% mazāki. Maksājumu bilance rāda izteikti negatīvu ceļojumu pakalpojumu bilanci, tas ir, ceļojumu pakalpojumu imports vairākus gadus pēc kārtas ļoti būtiski pārsniedz šo pakalpojumu eksportu. 1998. gadā ceļojumu pakalpojumu imports bija 1,7 reizes lielāks nekā ceļojumu eksporta kopapjoms.
1998. gadā ir pasliktinājušies visi galvenie ienākošo tūrismu raksturojošie rādītāji. Salīdzinājumā ar 1997. gadu par 3% samazinājies ārvalstu tūristu kopējais skaits (skatīt 4.13. tabulu). Turpina samazināties ārzemju tūristu kopējie izdevumi (1998. gadā tie ir par 17% mazāki nekā 1997. gadā) un vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā (no 2,9 dienām 1996. gadā līdz 2,1 dienai 1998. gadā). Ienākošā tūrisma tiešais ieguldījums (neskaitot ceļa izdevumus) valsts IKP ir samazinājies no 3,5% 1997. gadā līdz 2,6% 1998. gadā.
Salīdzinot ar 1997. gadu, 1998. gadā ir samazinājies tūrisma firmu, kā arī viesnīcu un moteļu skaits. Turklāt tūrisma firmas pēdējos gados nosūta ievērojami vairāk tūristu nekā uzņem.
Galvenais iemesls stagnācijai Latvijas tūrisma nozarē ir informācijas un reklāmas nepietiekamība Latvijā un ārvalstīs, kā arī nekonkurētspējīgs Latvijas tūrisma tirgus. Tūrisma attīstība, valstij, pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem kopīgi un saskaņoti īstenojot noteikto valsts politiku, var dot papildu ienākumus valsts budžetā, ievērojamu skaitu jaunu darba vietu un labvēlīgi ietekmēt valsts reģionu attīstību.

Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Tūrisms”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/279995

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register