Uzņēmējdarbības pamati

Mācību palīglīdzeklis paredzēts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kas apgūst
grāmatveža, komercdarbinieka, lauku uzņēmēja, ēdināšanas servisa speciālista, kā arī citas ar
uzņēmējdarbību saistītās profesijas. Tas sastāv no trijām daļām:
1. daļā — lekciju konspektā ir ietvertas 10 tēmas, kurās īsi, koncentrētā veidā apskatīti
uzņēmējdarbības pamatjautājumi: uzņēmējdarbības būtība un formas, uzņēmējdarbības
uzsākšana, mārketinga un vadīšanas pamati, uzņēmuma dzīves cikls, personāla vadīšanas
pamatjautājumi, uzņēmuma darbības analīzes un plānošanas principi;
2. daļu veido praktisko darbu uzdevumi visām tēmām, kā arī piecu patstāvīgo darbu
uzdevumi;
3. daļā ietverti zināšanu pārbaudes materiāli — testi un atklātie jautājumi. Tie ir
izstrādāti atbilstoši katras tēmas mērķiem un uzdevumiem.
Mācību līdzekli teorētisko zināšanu papildināšanai un praktisko iemaņu attīstīšanai var
izmantot arī citu profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kuri apgūst biznesa ekonomiskos
pamatus, uzņēmuma darba organizāciju, personāla vadīšanu, menedžmentu un tirgzinības.
Lai cilvēks dzīvotu, kā arī materiāli un garīgi bagātinātos, ir jāapmierina viņa
daudzpusīgās vajadzības, un tam ir nepieciešami līdzekļi — nauda.
Naudu var nopelnīt dažādos veidos:
strādājot algotu darbu (šādā veidā iztikas līdzekļus pelna lielākā daļa cilvēku);
atrodot tirgū partneri, kam nepieciešami viņa pakalpojumi, noslēdzot
darbuzņēmuma līgumu un reģistrējoties kā pašnodarbinātai personai Valsts
ieņēmumu dienestā;
ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, veicot individuālo darbu (nopērkot
patentu vai iegādājoties reģistrācijas apliecību);
izveidojot individuālu uzņēmumu;
izveidojot sabiedrību, apvienojot savu kapitālu ar citu kompanjonu kapitālu;
pievienojot savu kapitālu jau nodibinātai sabiedrībai.
Tātad vajadzības var apmierināt gan saimniekojot, gan nodarbojoties ar
uzņēmējdarbību.
Saimniekošana ir saimniecisko vienību (uzņēmumu un mājsaimniecību) mērķtiecīga
darbība, ar kuru tiek apmierināts noteikts vajadzību līmenis. Tā ir cilvēka apzināta, saprātīga,
taupīga darbība, kuras galvenais mērķis ir savu vajadzību apmierināšana.
Uzņēmējdarbība ir ne tikai savu personīgo vajadzību apmierināšana, parasti tās
mērķis ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses,
kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas visas sabiedrības vajadzības. Uzņēmējdarbība ir
īpašs domāšanas un dzīves veids, netradicionālu risinājumu meklēšana, jaunu tehnoloģiju
ieviešana un jaunu tirgu meklēšana.
Kopš stājies spēkā jaunais Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbības terminu
traktējums. Tiesiskajā leksikā un normatīvajos aktos nav tādu jēdziena kā uzņēmējdarbība,
5
toties ir jēdziens komercdarbība. Līdz Komerclikuma spēkā stāšanās brīdim uzņēmējdarbības
jēdzienu definēja likums “Par uzņēmējdarbību”.
Komercdarbība ir ar preču vai pakalpojumu tirdzniecību (pirkšanu — pārdošanu)
saistīta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
Jēdzieni komersants un uzņēmējs ir atšķirīgi, katram no tiem ir sava vēsturiska un
psiholoģiska jēga. Komercijas jēdziens ir cieši saistīts ar preču un pakalpojumu pārdošanas
procesu. Šī iemesla dēļ arī šodien uzņēmumos ir komercdirektori, kuri vada un realizē tieši
pārdošanas procesu.
Komersants ir juridisks jēdziens, ar kura palīdzību nosaka to personu loku, uz kurām
attiecas Komerclikums.
Jēdzieni uzņēmējs ir plašāks jēdziens nekā komersants. Jebkurš komersants ir
uzņēmējs, bet ne katrs uzņēmējs ir komersants.
7
Komerclikumā ir noteikts, ka “komersants ir komercreģistrā reģistrēta fiziska persona
(individuālais komersants) vai komercsabiedrība”.
Uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) ir nepieciešams uzņēmums. Saskaņā ar
Komerclikumu “uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto
komercdarbības veikšanai”. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un
bezķermeniskas lietas u.c. saimnieciskas vērtības.
Uzņēmums ir patstāvīgi saimniekojošs subjekts, organizatoriski saimnieciska vienība,
kas īsteno saimniecisko darbību. Uzņēmums ir sabiedrības sociālās organizācijas forma, kurai
raksturīgi noteikti kvantitatīvie un kvalitatīvie radītāji.
Privātu personu vai uzņēmumu darbība, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
personīgai izmantošanai, nav uzskatāma par uzņēmējdarbību. Arī ne katrs kapitālieguldījums
uzskatāms par uzņēmējdarbību. Peļņas gūšana no naudas noguldīšanas bankā nav uzskatāma
par uzņēmējdarbību. Tā ir brīvo līdzekļu ieguldīšana, lai gūtu zināmu izdevīgumu.
Vārds uzņēmējdarbība vai arī tautā iegājies tā starptautiskais sinonīms bizness, tiek
lietots ar pretrunīgu izpratni. Vieni tajā saskata ērtu līdzekli, lai “izsistos uz augšu”, citi tajā
saskata krāpšanu, negodīgumu, iedzīvošanos uz citu rēķina. Uzņēmējdarbība ir ekonomiska,
tiesiska un morāla kategorija, kurā ir savi rakstīti un nerakstīti likumi, savstarpējo attiecību
ētika.
Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts tautsaimniecības pamats. Tās aktivitāte un veiksme
nosaka dzīves līmeni. Katra sekmīga peļņu nesoša uzņēmuma izveidošana dod sabiedrībai
vismaz četrus pozitīvus labumus:
uzņēmuma īpašnieki gūst peļņu (kā ienākumu no savām uzņēmējspējām), kuru
izmanto savām personīgajām vajadzībām un sava uzņēmuma attīstībai;
uzņēmums nodrošina ar darba vietām zināmu skaitu iedzīvotāju, līdz ar to
samazina bezdarba līmeni;
uzņēmums maksā nodokļus, līdz ar to palielina valsts budžeta ieņēmumu daļu;
palielinās iekšzemes kopprodukts, līdz ar to valstī ceļas dzīves līmenis.
Uzņēmējdarbības būtība ir tāda, ka uzņēmējs organizē un apvieno visus nepieciešamos
ražošanas faktorus (zemi, darbu, kapitālu), uzņemas saimnieciskās darbības risku un kā
atalgojumu par savām pūlēm saņem peļņu.
Lai sāktos uzņēmējdarbība, ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Jebkuras cilvēka
rīcības, arī biznesa uzsākšanas pamatā, ir motivācija.
Motivācija (latīņu val. movere — iekustināt) — sevis vai citu cilvēku pamudināšana
noteiktai darbībai, lai sasniegtu savu mērķi.
Galvenā motivācija sākt biznesu lielākai daļai uzņēmēju ir vēlme kaut ko mainīt savā
dzīvē un galvenais, — nopelnīt. Daudziem uzņēmējiem svarīga motivācija ir atbrīvoties no
pakļautības, pašam būt sev darba devējam. Lielai daļai Latvijas zemnieku tieši neatkarības
sajūta ir tā, kas liek turēties pie savas zemes, kaut arī lauksaimnieciskā ražošana šobrīd nav
ienesīgākā nozare. Daudziem cilvēkiem bizness ir pašapliecināšanās, savu radošo spēju
izpausmes forma, kur gandarījumu sagādā ne tikai rezultāts — peļņa, bet arī pats process.
Obligāts uzņēmējdarbības aizsākums ir ideja. Ideja ir viena no svarīgākajām un
vērtīgākajām bagātībām ne tikai jaunu uzņēmumu izveidošanai, bet arī esošu uzņēmumu
sekmīgai attīstībai. Jauna ideja var būt viss — sākot no jauna produkcijas veida, jauna
iesaiņojuma, nosaukuma, līdz jaunām pārdošanas formām un vietām. Ideja var rasties pēkšņi,
spontāni, kad indivīds ir nonācis labvēlīgos apstākļos. Ideja var rasties arī pakāpeniski, lēni
“nobriestot”. Tieši šī veida idejām ir vislielākie panākumi komercdarbībā.
Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs — cilvēks ar atbilstošām
zināšanām, spējām un prasmi. Uzņēmēja amatu nevar iemācīties, uzņēmējs — tā nav
profesija. Tas ir sabiedriski ekonomiskais statuss, kurš ir jānopelna. Veiksmīgs uzņēmējs ir
cilvēks, kas vajadzīgajā laikā ir atradies vajadzīgajā vietā un nav palaidis garām savu iespēju,
un tālāk nav apstājies pie sasniegtā. Uzņēmējdarbība ir azartspēle, kas prasa no dalībnieka
uzticīgu kalpošanu izvēlētajam darbam, pacietību, izturību, zināšanas un prasmi.
Lai sāktos uzņēmējdarbība, ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Jebkuras cilvēka
rīcības, arī biznesa uzsākšanas pamatā, ir motivācija.
Katra uzņēmuma darbību ietekmē vide, kurā tas darbojas. Vide nekad nav stabila.
Katram uzņēmumam gan jāpazīst sava apkārtējā vide un tās izmaiņu raksturs, gan jāprot
reaģēt uz šīm izmaiņām — neveiksmes, spējot pielāgoties videi, var kļūt par uzņēmējdarbības
veiksmēm.
Uzņēmējdarbības vidi var iedalīt ārējā un iekšējā vidē.
Uzņēmējdarbības ārējā vide
Ārējā vide (makrovide) satur visus ārējos spēkus un organizācijas, ar kurām
uzņēmums sastopas savā ikdienas un stratēģiskajā darbībā. Makrovidi atsevišķs uzņēmums
nevar kontrolēt, tomēr tās faktori var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību.
Lai arī Latvijā tiek veikti dažādi pasākumi un realizētas programmas biznesa vides
sakārtošanai, tomēr jāatzīmē, ka efektīvas valsts politikas trūkums ir bijis par cēloni tam, ka
neatkarīgās ekonomiskās attīstības 10 gadu laikā tā arī nav radīti priekšnoteikumi privātās
uzņēmējdarbības motivācijai un iedzīvotāju iniciatīvas atraisīšanai. Privātās uzņēmējdarbības
ideja nav kļuvusi par dominanti iedzīvotāju apziņā, bet valstij nav arī pa spēkam atrisināt
iedzīvotāju sociālās aizsargātības problēmu. Tā kā likumdošanas un izpildvarai trūkst
noteiktas pozīcijas attiecībā uz mazo biznesu, tad valstij nākas samierināties ar tādām mazā
biznesa “izdarībām” kā darba likumdošanas normu pārkāpumi, nodokļu nenomaksa u. tml.
Veicot dažādas socioloģiskās aptaujas, lai noskaidrotu, kas uzņēmējiem traucē strādāt
un bremzē uzņēmējdarbības attīstību, atbildēs visbiežāk tiek minēti šādi iemesli:
nesakārtotā un mainīgā likumdošana;
augstie nodokļi;
pārmērīgas birokrātiskās prasības no valsts institūciju puses;
iedzīvotāju zemā pirktspēja;
augstie kredīta procenti, kas ierobežo iespējas piesaistīt līdzekļus;
augstie energoresursu tarifi, kas sadārdzina Latvijā ražoto produkciju;
sarežģītā muitas procedūra;
ierēdņu korumpētība;
varas iestāžu nekompetence ekonomikas pārvaldīšanā u.c. iemesli.
…