Ja salīdzināt vadības stilu efektivitāti, tad mēs redzēsim, ka pie demokrātiskā vadības stila lēmumu pieņemšana notiek lēnāk nekā, kad vadītājam piemīt autoritārais vadības stils. Nepilnības ir arī darba organizēšanā. Bet ir arī ļoti nozīmīgs pluss – kolektīvā ir daudz labākas attiecības pie demokrātiskā vadīšanas stila. Labākas attiecības ar vadošu personālu veicina lielāku interesi pret darbu, labākas darbaspējas, komandas veidošanos un lielāku darba ražīgumu. Autoritārajam stilam ir raksturīga bieža kadru maiņa, psiholoģiskais spiediens no vadītāja puses tāpēc, ka autoritārajam stilam viena no raksturīgākajām īpašībām ir pesimisms, termiņu spiediens, krīzes situācijas sajūta.
Mūsu progresa laikmetā, kad viss strauji attīstās un ātri mainās, ir svarīgi neatpalikt no progresa un pastāvīgi virzīties uz priekšu. Jebkurai iestādei, kura vēlas to panākt, ir jānodrošina tās efektīva darbība, kas galvenokārt ir atkarīgs no tā, kā ir organizēts darba process. Šeit lielākā loma ir šī procesa vadīšanai. Bez efektīvas vadīšanas nevar reāli īstenot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli, tieši vadīšana nosaka menedžmenta sistēmu, tās funkcijas, metodes, stratēģiju. Vadīšanai ir vienādi liela nozīme gan lielo, gan mazo uzņēmumu darbā, jo kā vieni, tā otri ir atklāta sistēma, ko ietekmē ne tikai iekšējā, bet arī ārējā vide. Ņemot vērā minēto, vadītājam vienmēr jāievēro reāla situācija. Vadīšanas teorijas uzdevums nav noteikt, kas jādara konkrētajā situācijā, jo, kā lietot praksē vadīšanas zinātnes atzinumus, ir atkarīgs no situācijas un vadītāja spējām. Līdz ar to vadīšana ir ne tikai zinātne, bet vienlaicīgi arī māksla. Kā zinātnei, tai ir savas izpētes metodes, likumsakarības, principi. Tai pašā laikā, īstenojot vadīšanas procesu, vadītājs saskaras ar to, ka nav vienādu cilvēku, un arī situācijas veidojas atšķirīgas. Nepieciešama individuāla pieeja katram cilvēkam, katras situācijas risināšanai, kas pieprasa vadītāja radošo pieeju.
…
