1.Menedžera prasmes un zināšanas
Pēc pazīstamā organizācijas teorijas speciālista Roberta Kaca (R.L. Katz) uzskatiem ir trīs menedžeriem nepieciešamo prasmju un zināšanu veidi:
Konceptuālās prasmes un zināšanas (Menedžera spējas domāt abstrakti un stratēģiski risināt ilgtermiņa problēmas, Menedžerim jāizprot dažādas sarežģītas attiecības organizācijā un jāaplūko tās kā mijiedarbību sistēma);
Savstarpējo attiecību prasmes un zināšanas (Spēja strādāt ar cilvēkiem, ieskaitot sarunas, tikšanās, motivēšanu. Tā ir harmonisku savstarpējo attiecību sistēmas nodrošināšana, runājot gan par iekšējo, gan ārējo organizācijas vidi);
Tehniskās prasmes un zināšanas (Nozīmē spēju apgūt un lietot specializētos tehniskos procesus. Šīs prasmes un zināšanas nepieciešamas visiem m menedžeriem, bet tomēr to nozīmīgums atkarīgs no menedžmenta pakāpes).
Pēc dažu speciālistu uzskatiem būtu lietderīgi izdalīt vēl vienu prasmju un zināšanu veidu:
Analītiskās prasmes un zināšanas (Nozīmē menedžera spējas ātri novērtēt situāciju, noteikt problēmu un analizēt to pirms lēmumu pieņemšanas.
Menedžera prasmes un zināšanu pilnveidošanas virzieni ir šādi:
Izglītošana (Ieskaitot pamatizglītību (Universitāte, institūts, koledža u.c.) un speciālus kursus par menedžmenta jautājumiem);
Praktiskā pieredze dažādos menedžera amatos.
2.Klasiskās menedžmenta teorijas
Klasiskās menedžmenta teorijas attīstās divos pamatvirzienos:
Zinātniskais menedžments – teorija par organizācijas darbībām un darbinieku attiecībām.
Ievērojamākie zinātniskā menedžmenta pārstāvji ir:
Frederiks Teilors (F.W.Teylor) (1856 – 1915);
Tiek uzskatīts par „zinātniskā menedžmenta” tēvu;
F.Teilora jaunievedumi aptvēra vadīšanas un darba organizācijas jomas;
Savā darbībā pamatojās uz secinājumiem, ka efektivitāte ir menedžeru nevis strādnieku problēma, strādniekiem ir kļūdains priekšstats, ja strādā pārāk ātri, tad kļūst par bezdarbnieku, kā arī, ka strādniekiem ir dabiska tieksme strādāt mazāk par savām spējām, vadītāju uzdevums ir komplektēt darbiniekus atbilstoši amatam un veikt to apmācību visprogresīvākajām darba metodēm, strādājošā darba rezultātiem ir jābūt tieši pakārtotiem apmaksas sistēmai, stimulējot darba tempa paaugstināšanu vai izstrādājumu izlaides paaugstināšanu.…
