1.Krimināllikuma jēdziens un nozīme, spēks laikā un telpā.
KL definīcija -Krimināllikums ir LR Saeimas pieņemts normatīvi tiesisks akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu un kādus sodus var piemērot vainīgajām personām.
Krimināllikums ir vienīgais formālais krimināltiesību avots, jo pie kriminālatbildības saucama tikai tāda persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes Tādējādi tiek noteikts kriminālatbildības pamats un līdz ar to nostiprināts likumības principa nosacījums – nav nozieguma un nav soda, ja tas nav paredzēts likumā un vainīguma princips – pie kriminālatbildības saucama tikai persona, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā
Krimināllikuma spēks telpā ir tā piemērošana konkrētā valstiskā teritorijā un to nosaka šādi principi: teritoriālais, pilsonības, universālais, reālais un aizbildniecības.
Teritoriālais princips ir noteicošais princips darbībai telpā. Teritoriālā principa būtība – tiek piemērots n.n. izdarīšanas vietas ( kur notikusi darbība vai bezdarbība) krimināllikums. Krimināllikums nosaka, ka persona, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi Latvijas atbild saskaņā ar Krimināllikumu ( KL 2.p.1.d.). Persona, kas n.n. izdarījusi atrodoties uz gaisakuģa vai peldoša kuģa vai citas Latvijā reģistrētas peldošas ierīces atbild saskaņā ar KL (ja st.līg. nenosaka citādi).
Turpināta n.n gadījumā vieta ir tā, kur pabeigts vai pārtraukts pēdējais n.n. Ilgstoša n.n. gadījumā vieta ir tā, kur izdarīta darbība, ar kuru sākas ilgstoša kāda pienākuma nepildīšana. Nepabeigta n.n gadījumā ( sagatavošanās vai mēģinājums) izdarīšana vieta saistīta ar teritoriju, kur pārtraukts n.n. Līdzdalībā ar vietu saistīta teritorija, kur pabeigts vai pārtraukta izdarītāja rīcība. Visos gadījumos vieta saistīta ar n.n. pabeigšanu vai pārtraukšanas vietu.
Eksteritoriālais jeb diplomātiskās imunitātes princips – personas, kura ir ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai saskaņā ar likumiem vai st. līgumiem nav pakļauta Latvijas jurisdikcijai saukšana pie kriminālatbildības izlemjama diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar starptautisko vienošanos.
Pilsonības princips – LR pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja Latvijā, jāievēro Latvijas likumi neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Atbilstoši šim principam šīs personas saucamas pie kriminālatbildības par ārvalstī izdarītu n.n Latvijā pēc Krimināllikuma.
Reālais princips – ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks izdarījis smagu vai sevišķi smagu n.n, kas vērsts pret Latvijas valsti, citā valstī un nav ticis piemērots teritoriālais princips, šī persona saucama pie krimināltbildības saskaņā ar Krimināllikumu
Universālais princips – izņēmums no teritoriālā un pilsonības principa, kurš nosaka, ka jebkura valsts var saukt pie kriminālatbildības vainīgo personu, saskaņā ar savas valsts likumiem neatkarīgi no vietas, kur n.n izdarīts ( izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām ).
Aizbildniecības princips – uz noteiktām personu kategorijām neattiecas tās valsts likumi, kurās viņi izdarījuši n.n un viņi saucami pie atbildības pēc tās valsts likuma, kuras pilsoņi viņi ir. ( šo principu KL attiecina uz LR militārpersonām ,kas izvietotas ārpus LR teritorijas).
KL spēks laikā.
Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka tas likums, kas bijis spēkā tā izdarīšanas laikā.
Krimināllikuma spēka zaudēšana (derogācija) nozīmē, ka likums pārtrauc savu darbību un netiek piemērots attiecībā uz tiem n.n., kas izdarīti pēc tam.
KL tieši nenosaka brīdi, kad n.n uzskatāma par pabeigtu, bet teorijā tiek atzīts, ka par n.n pabeigšanas brīdi uzskatāms tas brīdis, kad pabeigta prettiesiska darbība vai bezdarbība neatkarīgi no seku iestāšanas laika. Ja n.n veido vairākas darbības, tad – brīdis, kad pabeigta pēdējā no tām. Turpināta n.n gadījumā – ar brīdi, kad izdarīta pēdējā noziedzīgā darbība, kas vērsta uz kopējo mērķi. Ilgstoša n.n gadījumā – ar brīdi, kad vainīgais izdarījis n.n neatkarīgi, kad noziedzīgais stāvoklis beigsies ( piem., dezertēšana) .
Retroaktivitāte jeb likuma atpakaļejošs spēks – krimināllikuma darbības attiecināšana uz n.n, kas izdarīti līdz brīdim, kad likums stājies spēkā. Tikai, ja tas ir personai labvēlīgāks. Labvēlīgāks nozīmē, ka jaunais likums dekriminalizē n.n., t.i. jaunais likums vairs neatzīst par noziedzīgu vai, izmainot sastāvu paredz pazīmes, kas nosaka šaurāku n.n loku. Labvēlīgāks nozīmē arī, ka jaunais lik. mīkstina sodu, samazinot tā maksimālo vai minimālo termiņu vai paredzot mīkstāka soda veida alternatīvi, vai izslēdz kādu papildsodu utt. Citādi labvēlīgāks – mīkstina soda režīmu, saīsina sodāmības dzēšanas termiņu u.tml.
Izšķir parasto likuma atpakaļejošo spēku – jaunā, mīkstākā likuma attiecināšana uz tiem n.n, kuri vēl nav iztiesāti vai spriedums nav stājies spēka un revidējošo likuma atpakaļejoši spēku – jauna, mīkstāka likuma attiecināšana uz tiem n.n., par kuriem spriedums jau stājies likumīgā spēkā vai arī jau sākat tā izpildīšana, ja vien jaunajā likumā nav noteikts citādi.
Atpakaļejošais spēks neattiecas uz n.n pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu.
Ultraaktivitātes princips – ja jaunais likums bargāks, tiek piemērots vecais likums, kas bija spēkā n.n izdarīšanas laikā.
2. Kriminālatbildības jēdziens un pamats. Noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens un elementi.
Def. - kriminālatbildība ir personai saskaņā ar likumu valsts vārdā uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu uzciest sodu, kas saistīts ar viņas personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem.
Kriminālatbildība ir smagākais juridiskās atbildības veids. Realizējot kriminālatbildību, valsts vārdā notiek noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas publisks nosodījums.
Lai personu sauktu pie kriminālatbildība, jābūt stingri reglamentētam juridiskam pamatam, šim pamatojumam jānodrošina stabila likumība, jāgarantē personu tiesības, valsts interešu ievērošana un jādod iespēja realizēt taisnīgumu krimināllietu izspriešanā. Kriminālatbildības pamats ir nostiprināts Krimināllikumā un nodarījumu analoģija nav pieļaujama.
KL 1.p.1.d. Persona pie kriminālatbildības saucama un sodāmā tikai, ja viņa atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, t.i., viņa ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi KL paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Tātad, lai iestātos kriminālatbildība jāpastāv šādiem nosacījumiem – ir konstatēts kaitīgs nodarījums ( darbība vai bezdarbība), nodarījums ir paredzēts KL un atbilst konkrēta n.n. sastāva pazīmēm, darbībai vai bezdarbībai ir tāda kaitīguma pakāpe, kas raksturīga noziedzīgam nodarījumam salīdzinājumā ar citiem tiesībpārkāpumiem, persona ir vainīga n.n. izdarīšanā, par attiecīgo nodarījumu paredzēts sods. Tātad izdarot konkrēto darbību vai bezdarbību persona pati ir radījusi pamatu saukšanai pie kriminālatbildībās. Pati kriminālatbildība iestājas ar brīdi, kad pierādīta personas vaina n.n.
Def. - noziedzīgs nodarījums ir ar nodomu (jeb tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība ( nodarījums), kas paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanas paredzēts sods.
…
