Labas pārvaldības princips. Laba pārvaldība plašākā nozīmē ietver jautājumus par labas pārvaldīvas principa realizēšanu iekšējā organizācijā un valsts pārvaldes attiecībām ar privātpersonām, savukārt šaurākā nozīmē – tikai jautājumus par valsts pārvaldes attiecībām un privātpersonām. Eiropas Savienības pamattiesību harta nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz labas pārvaldības principu, uz viņa lietas objektīvu izskatīšanu, izskatīšanu saprātīgos termiņos u.c. Piemēram, ja iestādei ir noteiktas darbības kā pienākums, bet nav noteikts termiņš, tad vajag ievērot labas pārvaldības principu - tātad tomēr ievērot saprātīgus termiņus vadoties pēc konkrētās situācijas. Labas pārvaldības principu bieži izmanto situācijās, kur mēģina pateikt, ka valsts pārvaldes iestādei būtu jārīkojas pretimnākošāk.
(6) Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.
Pārvaldes pastāvības uzlabošanas pricips. Šī principa būtība ir mazināt birokrātiskos šķēršļus un atvieglot to
pārvarēšanu privātpersonu interešu vieglākai un efektīvākai realizēšanai.
(7) Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.
Informēšanas princips. Šis princips sasaucas ar 10.panta 5.daļu. Pašai valsts iestādei ir pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Ja tas skar konkrētas personas vai konkrētu sabiedrības daļu, ir jādomā par to, kā tieši infromēt par aktuālo informāciju šīs konkrētās personas, kuras tā skar. Piemēram, rīkojot publiskās apspriešanas, izvietojot publikācijas masu mēdijos, interneta vietnē u.c.
…
