Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:262686
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Lai sarindotu valsts rašanās un attīstības teorijas pēc to ticamības pakāpes, tad pirmkārt jānoskaidro valsts būtību, to, kas nosaka , kad un pie kādiem nosacījumiem var runāt par valsti.
Zinātniski izpētīts un juridiski noteikts, ka valsts ir sabiedriski teritoriāla organizācija, kas ar publiskas varas / sistematizētas institucionalizētas vardarbības/ mehānisma palīdzību pārvalda sabiedrību, valdošās sociālās grupas interesēs saskaņojot visas sabiedrības, dažādu sociālo grupu un atsevišķu indivīdu centienus.
Valstij raksturīgi trīs pamatelementi- iedzīvotāji/ nācija, kas veidojot valsti, realizē savas tiesības un politisko pašnoteikšanos/, teritorija /kopēja teritorija, ar kuru vēsturiski saistīta nācija, kā pašnoteikšanās subjekts/ un publiskās varas mehānisms / tiesības un piespiedu aparāts/. Tikai valstij / šā vārda šaurajā nozīmē/ ir tiesības uz vardarbību un attiecīgo organizāciju radīšanu. Obligāta valsts pazīme ir neatkarība no citām valstīm, iespēja patstāvīgi kārtot savas iekšējās lietas un ārējās attiecības. Valsts pati pēc savas izvēles lemj, kādas saistības tai uzņemties, noslēdzot ar citām valstīm līgumattiecības.
Izpratnes par valsts būtību ir daudzveidīgas, bet jautājumā “Kādēļ pastāv valsts ?” , visu laikmetu domātājiem ir kopīga nostādne, ka valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību.
Vēsturiski ir zināmas dažādas valsts izcelšanās teorijas. Tādejādi faktiski var runāt par valsts rašanās teoriju plurālismu.
Apskatot valsts rašanās un attīstības teorijas, pamatā teorijā apskata valsts rašanās modeļus un sniedz attaisnojumus tādiem attīstības modeļiem, kas radušies kādos vēsturiskos procesos vai arī pēc kādām socioloģiskām likumsakarībām radušies valstiski veidojumi un valsts vara. Šīs teorijas tieši interesējas par formām, kurās radās politiski veidojumi; vai tas būtu ar zemes īpašumu, zemes aizdošanu, vai ar priestera, militāro vai ekonomisko vadības lomu iegūšanu.
Ir teorijas, kas politisko kopību rašanos grib izskaidrot ar vēsturiskām prasībām un uzdevumiem.
Patiesībā politiskās kopības ir izaugušas no dažādām saknēm.
Īpaši svarīgās no tām tiek vispārinātas ar tā saucamo teoriju palīdzību aptverošos rašanās modeļos.Valsts izcēlās atbilstoši apstākļiem. Valsts izcelšanās teorijās atspoguļojas tās rašanās reālais process un tāpēc var teikt, ka zinātniski pamatotas un pētītas galvenokārt ir septiņas teorijas, tomēr visbiežāk tiek atspoguļotas četras valsts izcelšanās teorijas:
1. teoloģiskā;
2. patriarhālā;
3. patrimoniālā;
4. līgumiskā.

Teoloģiskā valsts rašanās teorija-
tātad reliģiskā, kas radās senajos laikos, kad uzskatīja, ka valsts radusies pēc Dieva gribas. Tā radās teokrātiskajās monarhijās Ēģiptē, Babilonijā, kur monarhija bija sakrālisma turpinājums. Pem. Ēģiptē faraons skaitījās dievs, debesu dieva pēctecis. Īpaši liela ietekme šai teorijai bija viduslaikos.Tomēr Dieva esamības pierādījumi ir metafiziskas prāta konstrukcijas, nevis fizikālās pasaules analīzē saskaņoti dabas norišu skaidrojumi. Akvelīnas Toma Dieva esamības pierādījumi neko nepierāda.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1178518
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register