1.Tiesības un valsts teorijas priekšmets un metodes.
Tiesību teorija ir vispārzināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām. Tiesību teorija sniedz atbildi uz to, ko zinātne pētī Tiesību teorijas priekšmets lielu nozīmi piešķir tiesību attīstībai un likumsakarībai. Vispārējo tiesību teorijā Piekritēji uzskata, ka cilvēki savas pamattiesības iegūst no dabas nevis no valsts, Valsts teorija ir nodalīta no tiesību teorijas .Tiesību torija pētī tiesības un tām ir vispārējais raksturs. Tiesību teorijas metodes: mērķa sasniegšana veids,indekcijas,dedukcijas,socioloģiskā, vēsturiskā, dogmatiskā kā arī matemātiska metode.
Tiesību normas uzbūve:
Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.Tiesību normām ir specifiskas īpatnības:Saistītas ar valsti; precīzi formulē tiesību subjektu tiesības un pienākumus; tiesībām un pienākumiem, ko nosaka tiesību normas, ir vispārējais un obligāts raksturs; Tiesību normu izpildi garantē valsts;tiesību normas nepastāv izolēti, bet tās veido vienotu sistēmu;katrai tiesību normai ir divpusējs raksturs(subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi);tiesību normas var pielietot vairākkārt.
Tiesību normu loģiskā struktūra:Hipotēze(kad)-iedala absolūti noteiktās,relatīvi noteiktās,alternatīvās,vienkāršās un saliktās hipotēzēs. Dispozicija(ko darīt,ko nedarīt).Iedala:noteiktās un relatīvi noteiktās.Sankcija(Kas būs)Izšķir soda sankcijas un tiesību atjaunotājas sankcijas.Pie 1-krimināltiesības un administratīvās.2.-civiltiesiskās,procesuālās,finansu.
2.Likumdevēja vara.
Likumdošanas varas institūcijas pilnvaru apjoms ir atkarīgs no katras valsts tradīcijām un vajadzībām. Parlamentam piešķirtās pilnvaras var iedalīt 3 pamatgrupās:1.Likumdošana.Tikai parlaments var izdot, mainīt vai atcelt likumu.2.Tiesības uzlikt un ievākt nodokļus(valsts budžeta apstiprināšana).3.Tiesības kontrolēt valdību. Izšķir divus kontroles veidus :deputātu jautājumi un izmeklēšanas komisiju dibināšana. To pienākums ir parlamenta uzdevumā noskaidrot kādu īpaši svarīgu jautājumu un vēlāk par to ziņot parlamentā.
Personas tiesiskais stāvoklis:jēdziens.veidi.Katras valsts sūtība un arī pienākums ir nodrošināt šajā valstī dzīvojošo cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības,kuras formulētas tiesību veidā pašā valstī vai kuras izriet no starptautiskiem tiesību aktiem,kuru izstrādājušas vai kuriem pievienojošās konkrētas valstis.Savukārt katras valsts pienākums ir labticīgi ,ievērojot cilvēka tiesību aktos noteiktas normas,izmantot savas tiesības,saskarsmē ar citie cilvēkiem atturētie no tiesību ierobežošanas.Katra valsts augstākais normatīvais akts ir konstitūcija.Galvenās cilvēku tiesības:personiskās tiesības un brīvības;ekonomiskās;politiskās;sociālās;tiesības kultūras,izglītības un zinātnes jomā;grupu un kolektīvās tiesības.…
