1. Tiesību jēdz un sistēma Tiesības ir sociālās normas veids. Vēsturiski tiesības ir dažādi definētas: 1)romiešu jurists Ulpiāns tiesības definēja kā labā un taisnīguma mākslu 2)Kants– „tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu savieno ar otra patvaļu uz vispārīgā brīvības likuma pamata” 3)Roberts Horns- „tiesības ir valsts garantēto vispārīgo normu kopums cilvēku kopdzīves taisnīgai regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu risināšanai ar nolēmumu palīdzību” 4) V.Nersesjancs- „tiesības ir brīvības esamības forma” 5)LU pasniedzēju kombinēta def.- „tiesība ir visiem saistoša uzvedības normu sistēma, kas izteikta likumos un citos tiesību avotos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un ir tiesiskas vai prettiesiskas darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem. Tiesību būtību var izprast 3 veidos: 1)tiesības subjektīvā nozīmē– konkrētas personas ar likumiem noteiktās iespējas un brīvības pretstatā pienākumiem(tiesības uz atpūtu, izglītību,utt) 2)tiesības objektīvā nozīmē– nosaka indivīda brīvības robežas līdz ar tā pienākumiem un atbildību pret sabiedrību(profesionālā izpratne) 3)tiesību zinātniskā izpratne– abu iepriekšējo sintēze. Sistēma– šo terminu parasti lieto, kad raksturo kādas valsts tiesības. Tiesību sistēma ir objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve vai struktūra. Tiesību sistēmā pamatšūna ir tiesību norma. Sistēma=tiesību normasinstitūts (vairāki)tiesību nozare/Normas, kas regulē līdzīgas attiecības, apvieno tiesību institūtos. Tiesību institūtus, kas regulē vienādas attiecības, apvieno tiesību nozarēs. Un tiesību sistēmas sagrupē tiesību saimēs. …
