procesā.
Ārpolitika tiek veidota ar dažādu lēmumu pieņemšanu, stratēģiju veidošanu, attiecību un pozīciju radīšanu utt., ko ietekmē dažādi faktori, gan starptautiski, gan nacionāli, gan arī personiski, taču, lai kā arī netiktu veidots ārpolitiskais kurss, svarīga ir tā realizēšana, citādi tas ir tāpat it kā tas nemaz nebūtu veidots un lēmumi nebūtu pieņemti. Jebkuri ārpolitiskie lēmumi un stratēģijas ir jārealizē un jāievieš dzīvē, reālajās starpvalstu attiecībās un starptautiskajā politikā. Diplomātija ir viens no galvenajiem veidiem, kā ārpolitiskais kurss tiek implementēts, viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko lēmumi un stratēģijas tiek īstenotas, jo tās galvenās funkcijas ir pārstāvniecība, valsts tēla veidošana; ārpolitikas kursa tieša realizēšana, lēmumu implementēšana; informācijas vākšana; konfliktu novēršana un risināšana; kārtības uzturēšana un izmaiņu sakārtošana; starptautisko likumu, normu, sistēmas radīšana, kas visas ir nozīmīgas valsts ārpolitikas veidošanā un realizēšanā un starptautisko attiecību veidošanā.1
Diplomātija ir komunikatīvs pārliecināšanas līdzeklis, kas tiek pielietots ikdienas ārpolitikas realizēšanā, un ārpolitikas lēmumi tiek implementēti ar nepieciešamo ziņu nodošanu, saņemšanu un interpretēšanu ar mērķi izteikt savas valdības nolūkus un attieksmes un to intensitāti konkrētos jautājumos. Tā ir klasiskā diplomātija, kas profesionāli stabilizē un padara arī ikdienišķāku valstu starptautisko mijiedarbību. Šis ir līmenis, kurā ārpolitikas kurss tiek realizēts un uzturēts ar pārrunu, viedokļu apmaiņas, kompromisa un konsensa vienošanās palīdzību. Taču šāda miermīlīga diplomātija viena ne vienmēr var darboties, tāpēc tai vienmēr līdzās pastāvējuši arī militāri un spēka pielietojumi, jo reizēm otra puse, ar ko tiek veidots diplomātisks dialogs, var arī neatbildēt uz šādiem mierīgiem līdzekļiem.2
…