Darbība apvienībā „Zilais Jātnieks”
Kandinskis kā jau iepriekš minēts darbojies daudzās apvienībās, kā „Falanga”, „Minhenes jauno mākslinieku apvienība”.
Par visnozīmīgāko tomēr uzskatāma viņa darbība „Zilais jātnieks” no 1911.līdz 1914.gadam. Vasilijs Kandinskis un Francs Marks bija tās pamatlicēji (1911.gada decembris). Par galveno apvienības mērķi tika izvirzīta mākslas atbrīvošana no akadēmiskās glezniecības stingrajām tradīcijām. Kandinskis aprakstīja šo ideju teorētiski, šo ideju apkopojums iznāca 1912.gadā almanahā „Zilais jātnieks”. Vārds „Zilais jātnieks” esot radies no Kandinska akvareļu skicēm almanaha vākam. Almanahā publicētajos rakstos galvenā uzmanība tika vērsta uz mākslu ārpus Eiropas – Āfrikas cilšu mākslu, Japānas mākslu, Ēģiptes mākslu.
Viena no versijām ir, ka apvienība izveidojās protestējot pret Kandinska gleznas „Pastarā tiesa” izslēgšanu no kādas izstādes. Grupa patiesībā izveidojās, jo mākslinieku starpā valdīja līdzīgi uzskati par to, kādai jābūt jaunajai mākslai. Grupas biedri bija gleznotāji F. Marks, A. Make, A. Kubīns, P. Klē un citi.
Apvienības “Zilais jātnieks” mākslinieki atbalstīja Kandinska izstrādāto teoriju par to, ka vienīgais ceļš pasaules izzināšanā ir cilvēka personiskais pārdzīvojums, bet vienīgais mākslinieka daiļrades veicinātājs – zemapziņas impulss. Māksla pēc Kandinska uzskatiem ir absolūti subjektīvs akts, tajā izpaužas indivīda iekšējie pārdzīvojumi, tādejādi ar to, principā, var nodarboties ikviens. Francs Marks uzskatīja, ka katram cilvēkam piemīt gan ārējais, gan iekšējais realitātes uztveršanas mehānisms, kuri ir jāapvieno ar mākslas palīdzību.
…
