Veselības psiholoģija - pieraksti

1) veselība tiek aprakstīta kā ideāls stāvoklis,
2) veselība kā kustība pozitīvā virzienā dinamiska (respektē un ņem vērā arī bioloģiskus, psiholoģiskus un sociālus faktorus)
Bioloģiskie faktori, kas nosaka veselību iedzimtība (ģenētiskā predispozīcija-vai izpaužas organisma pretestība- imunitāte = specifiskā pretošanās, nespecifiskā pretošanās = spēja pretoties ķīmiskām vielām, saulei utt.) ; bioloģiskie slimību ierosinātāji un slimību veicinošie faktori; vakcīnas- profilaktiskie pasākumi, organisma spēcināšanas veidi; ārstēšanas iespējas.
Sociālie faktori ģimene; sociālais statuss kopumā; attiecības sabiedrībā; indivīda sociālās produktivitātes augsta kapacitāte- iespējas sevi realizēt; veselības sabiedrības vērtību sistēma; veselību veicinoša rīcība.
Psiholoģiskie faktoriiedzimtība- genotips, NS kustīgums, temperaments; pieķeršanās modelis; pašvērtējums; dzīves stils; pašvērtējums; priekšstati par sevi- ES koncepcija; vērtību sistēma- veselības vieta tajā; problēmu risināšanas stratēģijas; stresa tolerance- kā tiek galā ar stresu; kontroles lokusi.

P.m.ē veselību nosaka gari, kas ienāk un iziet no ķermeņa.
Senā Grieķija veselību nosaka ķermeņa un gara holistiska vienotība.
Senā Ķīna veidojas priekšstats par to, ka cilvēks sastāv no 4 pamatelementiem- uguns, ūdens, akmens, koks. Šo elementu mijiedarbība nosaka veselību.
Agrīnais kristiānisms nav svarīgi, kāda cilvēkam ir slimība, tā norāda, ka cilvēks ir Dieva izredzēts.
Dekarts 16.gs. b. – 17. gs. vidus ķermenis un gars ir pilnīgi atdalāmas lietas. Veselība ir mehānisks ķermeņa stāvoklis.
Virhovs 19. gs. b.  šūnu teorijas pamatlicējs slimības nosaka mikroskopiski organismi, kas bojā šūnas. Ja nav šūnu bojājumu, nav mikroorganismu- tātad cilvēks ir vesels.
Freids 19. gs. b.  veselību nosaka gan prāts, gan emocijas.

-2 pieejas par ķermeņa un gara vienotību un atšķirtību:
1) duālisms ķermenis un gars ir separēti- pirmsākumi Senajā Grieķijā lielākais uzplaukums 16.gs. b.- 17. gs (Dekarts) ķermenis ir materiālās pasaules daļa- darbojas kā mehānisms, bet prāts ir nemateriālās pasaules daļa. Prāts ietekmē ķermeni caur orgānu galvas pašā vidū- epifīze. Šo skaidrojumu sauc par interakcionismu. Šis uzskats pastāv vairāk kā 300 gadus medicīnā- tas noteica biomedicīnisko modeli līdz 20. gs. 70- 80-ajiem gadiem. Tam raksturīgs duālisms, mehānistisms ķermenis darbojas kā mehānisms, redukcionisms- sašaurināta pieeja- ignorē gan sociālos, gan psiholoģiskos faktorus, uz slimību orientēta veselības izpratne veselība ir tad, kad nav slimību. / Tika atklāti vairāki medikamenti, kas darbojas uz slimību ierosinātāju./ Penicilīns- atklāja Flemings 1928. gadā sākās etiopatoģenētiskā ārstēšana. / Sākās vakcīnu atklāšana un pielietošana Dženners- vakcīna pret bakām. No 1978. g. pasaule tiek pasludināta par brīvu no baku vīrusa. Baku vīruss ir tikai bekterioloģiskajos centros. / Tika attīstīta medicīniskā tehnoloģija slimību diagnostikai: rentgenstari- atklāja vācu zinātnieks Rentgens, kas sākotnēji tos sauca par X-stariem; antiseptika, aseptika, anestēzija ķirurgs Visters- sāka pielietot antiseptikas pārsējus.
2) holisms ķermenis un prāts ir vienoti. Saistīts ar Hipokrāta vārdu Senajā Grieķijā. / Uzskatu atgriešanās ietekmēja uzskatu par dažādu slimību īpatsvara izmaiņām. Masveida slimības. / 20. gs. sirds asinsvadu un ļaundabīgie audzēji- galvenie priekšlaicīgas nāves un invaliditātes cēloņi./ Holisma aktualitātes faktorsveselības aprūpes augstās izmaksas./ Holiskais modelis ir saistībā ar biopsihosociālo slimības un veselības izpratnes modeli Dž. Endžels to pirmo reizi apraksta 1977. gadā.…