Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:376895
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.10.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Imanuels Kants uzskata, ka apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas pats savas vainas dēļ. Savukārt nepilngadība ir nespēja izlietot savu sapratni bez cita vadības. Šī nepilngadība pastāv paša vainas dēļ, jo tās cēlonis nav vis sapratnes trūkums, bet gan izšķiršanās un drosmes trūkums izlietot sevi bez cita vadības. Cēloņi, kāpēc liela daļa cilvēku visu mūžu ir nepilngadīgi, ir slinkums un gļēvums, tāpēc citiem ir viegli kļūt par viņu aizbildņiem. Kants domā, ka būt nepilngadīgam ir ērti. Cilvēki negrib domāt, ja var samaksāt, lai netīkamo nodarbi viņu vietā paveic citi. Lielākā daļa cilvēku soli uz pilngadību uzskata par grūtu un bīstamu, jo aizbildņi ir parūpējušies, lai aizbilstamie neuzdrīkstētos spert pastāvīgu soli ārpus ierastās kārtības, un viņi rāda briesmas, ja aizbilstamie mēģinās būt patstāvīgi. Ikvienam ir grūti tikt ārā no nepilngadības, kas kļuvusi par tā iedabu. Viņš nespēj izlietot pats savu sapratni, jo nekad viņam to nav ļāvuši izmēģināt. Nepilngadības pastāvīgās važas ir nolikumi un formulas.
Pēc Kanta domām publika apgaismo pati sevi, ja vien tai ļauj brīvību. Vienmēr būs tādi, kas domā paši, kas nometuši nepilngadības jūgu un izplatīs saprātīgas vērtēšanas garu par paša vērtību un ikviena aicinājumu domāt patstāvīgi. Publika, kas iepriekš pakļauta jūgam, vēlāk pati spiež zem tā palikt. Aizspriedumi ir kaitīgi, jo tie atriebjas tiem, kuri paši vai to priekšgājēji ir to vadītāji. Tāpēc publika tikai lēnām var nokļūt līdz apgaismībai. Revolūcijā varbūt var tikt vaļā no personiska despotisma un mantkārīgas vai varaskāras apspiešanas, taču patiesa domāšanas veida reforma nepastāv.
Kants raksta, ka apgaismībai ir vajadzīga brīvība, proti, visās lietās publiski izmantot savu prātu. Bet diemžēl valstī visur pastāv ierobežojumi. Sava prāta publiskai izmantošanai jābūt brīvai, un tas var radīt apgaismību. Taču prāta privāta izmantošana bieži var būt ļoti ierobežota, bet tas tomēr nekavē apgaismības procesu. Prāta publiska izmantošana – kāds kā mācīts vīrs publikas priekšā izveido lasītājpasauli. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register