Summaries, Notes
Art, History and Culture
Literature
Viktors Igo "Parīzes Dievmātes Katedrāle". Konspekts-
Viktors Igo "Parīzes Dievmātes Katedrāle". Konspekts
Kvazimodo atpazīst- tā bija viņa. Vīrs sakārto cilpu, tad atgrūž kāpnes un uzlec meitenei virsū uz pleciem. Virve vairākas reizes apgriezās, čigānietes augumam pārskrēja briesmīgi krampji. Un šajā mirklī atskan Frolo velnišķīgie smiekli, kurus kuprītis redzēja, nevis dzirdēja. Zvaniķis atkāpās un tad ar niknu sparu metās virsū garīdzniekam , ar milzīgajām rokām nogrūda viņu tanī bezdibenī pār kuru bija pārkāries. „Lāsts!”- iesaucas garīdznieks un krīt lejā. Notekcaurule gadās viņam ceļā un garīdznieks pieķeras tai. Mirklī, kad viņš taisās kliegt otrreiz, viņš ierauga pār sevi lielo galvu un saprot visu. …Kādu brīdi garīdznieks klusējot izmisīgi noturas, skrāpējot sienu, tad lēni sāk slīdēt, pārplīst viņa sutana (tērps), garīdznieks, nesagaida palīdzību no Kvazimodo, kurš skatās uz Greves laukumu un raud. Lejā ziņkārīgie sanākuši un spriež, ka neprātis lauzīs sev kaklu. Garīdznieks ar šausmām saprot, ka visas pūles noturēties ir veltas, krīt, sākumā ar galvu pa priekšu, tad vairākas reizes apgriežas gaisā, aizķeras aiz kādas mājas jumta, taču nevar noturēties, nokrīt zemē un vairs nekustas. Kvazimodo noskatoties uz abiem mirušajiem bēdās saka: „Tas ir viss, ko mīlēju!”
Sakarā ar šo notikumu klīst dažādas baumas, ka pienākusi tā diena, kad sātanam Kvazimodo vajadzēja aiznest burvi Klodu Frolo. Pieļāva, ka Kvazimodo sadauzīja viņa ķermeni, lai paņemtu dvēseli, tāpēc arhidiakonu neapglabāja svētītā zemē. Kvazimodo pazūd, neviens nezina, kur viņš palicis. Pjērs Grenguārs atgriežas pie dramaturģijas un gūst tur sekmes, Febs de Šatopers arī ņem traģisku galu- apprecas. Naktī pēc nāvessoda izpildīšanas, bendes kalpi noņēma Esmeraldas līķi no karātavām un, kā parasti, aiznesa to uz Monfonkona kapu pagrabu. Akmens mūrējuma slānis, kas kalpoja šai būvei par pamatu, bija ar dobu vidu, to pārlika ar restēm, izveidojot tādu kā aku, kur sameta visu nelaimīgo līķus, kuriem tika izpildīti nāvessodi…. Apmēram pēc pusotra vai diviem gadiem, pagrabā atrada divus skeletus, no kuriem viens bija apķēris otru. Uz viena no šiem ģindeņiem, kas bija sieviete, atrada balta tērpa atliekas un ap kaklu zaļām pērlītēm izšūtu amuleta maisiņu, kas izrādījās tukšs. Otrs skelets, kas turēja pirmo ciešos apkampienos, bija vīrietis. Varēja redzēt, ka mugurkauls tam izliekts, galva dziļi ierauta starp lāpstiņām, viena kāja īsāka par otru. Kad gribēja pirmo skeletu atbrīvot no otra skavām, pirmais saira pīšļos.
…
Šis konspekts jums sniegs skaidru priekšstatu par Viktora Igo grāmatu "Parīzes Dievmātes katredrāle" Īss un kodolīgs konspekts, kurā spilgti atainoti galvenie notikumi. Sākas ar 1482.gada 6.janvāra dienu. Tajā paredzētas divkāršas svinības, kas notikušas kopš neatminamiem laikiem-Trijkungu diena kopā ar ākstu svētkiem. Šajā dienā vajadzēja notikt uguņošanai Greves laukumā, maija kociņa dēstīšanas ceremonijai pie Brakas kapelas un Tiesu pils ēkā vajadzēja izrādīt mistēriju. Parīzieši vairums bija izšķīrušies par uguņošanu vai mistēriju, kuras laikā tiktu ievēlēts ākstu pāvests. Lielā Tiesas zāle bija pārpildīta, autors apraksta zāles grezno iekārtojumu-koka grebumi, zelta gleznojumi, marmora grīda, Francijas karaļu statujas un logos tūkstoškrāsaini stikli. Vēlāk- 1618.gadā tiesu pils nodega. Taču tagad tā ir ļaužu pārpildīta, uzcelts arī ar zelta brokātu pārvilkts paaugstinājums augstiem viesiem un citām ievērojamām personām. Mistērija jeb izrāde bija paredzēta uz marmora galda plāksnes (skatuves), kura bija speciāli sagatavota. Liela ļaužu daļa bija nakti pavadījusi ārā uz kāpnēm, lai tikai redzētu mistēriju, kurai bija jāsākas 12-os dienā. Starp ļaudīm atšķīrās skolu jaunieši, kas bija uzrāpušies uz logu dzegām un ar dzēlīgām piezīmēm , zobgalīgiem izsaucieniem un jokiem apmainījās savā starpā un apsaukāja klātesošos, īpaši universitātes skolotājus un rektoru. Sevišķi izcēlās viens no viņiem- Žoaness Frolo. Taču mistērija kavējas, jo vēl nav ieradušies ārzemju sūtņi un kardināls, un tas izraisa lielu neapmierinātību. Taču ierodas kāds no aktieriem Jupitera tērpā un paziņo, ka mistērija „Jaunavas Marijas taisnais spriedums” sāksies pēc kardināla ierašanās, tas nokaitina pūli vēl vairāk, bet viņu izglābj lugas autors Pjers Grenguārs- liela auguma, kalsnējs vīrs nodilušās drānās, kas liek aktierim sākt mistēriju. Pats tajā laikā ļauj sevi apbrīnot divām jaunkundzēm, kas ieradušās uz mistēriju. Lugas sākums notur publikas uzmanību, taču pēc mirkļa to sabojā kāds ubags (Klopēns Truijfū), kurš ir nolēmis šeit vākt žēlsirdības dāvanas. Kad uzmanība atkal pāriet uz aktieriem, ierodas Kārlis-Burbonu kardināls, kurš otrreiz pārtrauc izrādi, paziņojot par flāmu (Austrijas hercoga) 48 sūtņu ierašanos. Tie liekas pārāk nenozīmīgi kardinālam , tomēr viņš ir spiests tēlot laipnību pret viņiem. Taču kādā brīdī viens no sūtņiem – zeķu tirgotājs Žaks Kopenols atpazīst žēlastības dāvanas lūdzošajā ubagā savu draugu, tas izraisa milzīgu jautrību pūļa vidū, un luga līdz ar tās autoru Grenguāru ir aizmirsta. Lai arī ar kardināla atbalstu luga tiek turpināta, tā ir garlaicīga un nesaista pūli, kurš klausās un skatās, kā piesaka daudzos sūtņus. Beigās viens no sūtņiem- tas pats zeķu tirgotājs- pārtrauc lugu, pasakot, ka tā ir garlaicīga un viņš grib redzēt ākstu svētkus ar ākstu pāvesta ievēlēšanu. Grenguārs ir pārsteigts, nikns un sašutis, taču neko nevar darīt un viņš ļaujas straumei. Kopenols sarīko vietu, kur katrs, kurš vēlēsies,
- Emīls Zolā un viņa daiļrade
- Jāņa Klīdzēja romāna "Dženitors" analīze
- Viktors Igo "Parīzes Dievmātes Katedrāle". Konspekts
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Jāņa Klīdzēja romāna "Dženitors" analīze
Summaries, Notes for secondary school1
-
Emīls Zolā un viņa daiļrade
Summaries, Notes for secondary school7
-
V.Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" analīze
Summaries, Notes for secondary school7
-
Literatūra 19.gadsimtā
Summaries, Notes for secondary school6
-
Pasaules kultūra
Summaries, Notes for secondary school21