Tā, piemēram, sarkanā krāsa patīk Meksikas, Norvēģijas, Irākas un Īrijas iedzīvotājiem, ķīniešiem saraknā krāsa ir veiksmes, laimes, cēluma simbols. Dzeltenā krāsa Brazīlijā ir izmisuma simbols, bet savienojumā ar violeto – slimības simbols, savukārt Sīrijas musulmaņiem tā ir nāves simbols. Ķīnā, otrādi, dzeltenā krāsa ir ļoti populāra, jo tas ir impērijas un izciluma simbols. Baltā krāsa Eiropas valstu iedzīvotājiem simbolizē jaunību, tīrību, šķīstumu, savukārt dažās Austrumu valstīs, tajā skaitā Japānā un Ķīnā tā ir sēru un briesmu simbols.12
Viena no galvenajām zīmolvedības problēmām ir zīmola tirgus vērtības veidošana un palielināšana. Pēc būtības zīmola tirgus vērtība ir uzņēmuma nematerializēto aktīvu daļa, kas dažreiz pārsniedz materializēto. Šo vērtību un tās palielināšanas perspektīvas nosaka tieši patērētāji, viņu zināšanas par zīmolu, tā atpazīstamība un pozitīvā attieksme pret to. Turklāt, jo augstāka ir zīmola vērtība, jo patērētāji ir ar mieru maksāt vairāk salīdzinājumā ar pietiekoši līdzvērtīgu citu tirgus dalībnieku produkciju. Pēc Interbrand veiktā pētījuma, kā pasaules vērīgāko brendu 2010.gadā var minēt Coca-Cola, kura vērtība ir 70,45 miljardi USD, kas ir vairāk kā puse no kopējās uzņēmuma vērtības. Tad seko IBM ar brenda vērtību 64,72 miljardi USD, Microsoft – 60,89 miljardi USD un Google – 43,56 miljardi USD. Turklāt būtu jāatzīmē, ka Google brenda vērtība 2010.gada laikā pieaugusi par 36% salīdzinot ar iepriekšējo periodu.13
Turklāt, daži zīmoli izraisa tik spēcīgu klientu lojalitāti, ka tie iegūst kulta statusu, kā piemēru var minēt Harley – Davidson motociklus. Kulta zīmola veidošana var būtiski palielināt pārdošanas apjomus un peļņu bez dārgām veicināšanas kampaņām.14
…