1.1. Valsts zinātnes priekšmets – šo jēdzienu definē Makjivelli. Valsts un tiesības rodas vienlaikus. Tiesības nevar pastāvēt bez valsts un citādi. Pēta valsts formu, f-ju sadalījumu starp attiecību vēsture lielā mērā liecina par kariem, militārajām savienībām un citiem pūliņiem, lai saglabātu vai paplašinātu savu teritoriju.Ja vadonim tas izdodas, tad viņš valstīm un pašvald., tiesu varu, politiku, morāli.
1.2. Valsts ir teritoriāla organizācija, jo tā sargā savas robežas, lai neļautu ienaidniekam sagrābt savu teritoriju. Teritorijas neaizskaramības aizsardzība ir valsts galvenais un neapstrīdamais uzdevums. Valsts neatņemama īpašība ir ne tikai teritorija, bet arī tauta,jo ja tauta zaudē varu pār teritoriju, zaudē arī savu valsti. Valsts neatņemama īpašība ir arī tieksme pēc savas varas ekskluzivitates pār iedzīvotājiem un teritoriju, pēc monopola, kurš izslēdz visas citas valstis.
Valstu un starpvalstu attiecību vēsture lielā mērā liecina par kariem, militārajām savienībām un citiem pūliņiem, lai saglabātu vai paplašinātu savu teritoriju.Ja vadonim tas izdodas, tad viņš gūst panākumus Runājot par valsti, valsts sastāv no trijiem elementiem: no augstākās varas, pastāvīgiem iedzīvotājiem, kuri atzīst šo varu, un teritorijas. Pat ja daļa iedzīvotāju ir klejotāji, valsts saglabā savu raksturu. Valsts teritorija ir arī valstij piederošie gaisa un ūdens satiksmes līdzekļi, kas atrodas citas valsts teritorijā, kā arī valstspārstāvniecības. Valsts ir teritoriāla organizācija arī cita nozīmē: kritērijs, kurš nosaka piederību pie valsts un pie tās pilsoņiem, nav ne dzimtu un cilšu saiknes, ne etniskā izcelsme. Tā ir dzīvošana atbilstoši ilgi kādā noteiktā teritorijā, kā arī tās sabiedriskās varas atzīšana, kura kontrolē šo teritoriju. Saites ar teritoriju ir svarīgākas par radniecību ar senčiem, kuri ieradušies no svešas valsts un apmetušies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Tātad etniskais ķīnietis ir nevis Ķīnas, bet gan Austrālijas pilsonis, ja viņš pastāvīgi dzīvo Austrālijas valsts teritorijā un šī valsts atļauj viņam būt par tās pilsoni.
2.2 Tiesiska valsts ir tāda valsts, kurā: institūcijas tiek radītas, organizētas un kontrolētas atbilstoši likumam; valsts institūciju kompetences regulē likums un vadošās iejaukšanās robežas patiešām ievēro valsts; pārvaldes metodes, kuras lieto valsts aparāts un valdošā grupa, atbilst likumam; varas ļaunprātīga izmantošana vai valsts nelikumīgās darbības fakti ir samērā reti, bet, ja gadās, pilsoņi un to apvienības nav bezpalīdzīgas, tiem ir savu tiesisko interešu aizstāvības līdzekļi;tiek ievērots formālā taisnīguma princips, kurš pauž, ka pret subjektiem, kas atzīta par pārāku (piemēram, vecums, dzimums, profesija), jāizturas vienādi; vienlīdzībai likuma priekšā, kura ir iespējama, pateicoties formālā taisnīguma principam, jābalstās uz tiesisko vienlīdzību jeb uz tādu likuma saturu, kurš nevienu nediskriminē un nerada privilēģijas;
likums ir atklāts, to izsludina atbilstošā laikā, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas iepazīties ar tā saturu.
Lai pilsoņi nebūtu bezpalīdzīgi, saskaroties ar likumpārkāpšanu no valsts puses, lai mazinātu nelikumīgu darbību šķietamību pašā likumā, ir daudzas institūcijas, kuras sauc par likuma varas garantijām. Institucionālās garantijas var iedalīt trijās kategorijās: iekārtas, likumdošanas un procesuālās kategorijās.…
