Zinātni, kas pēta attiecības starp organismiem, kā arī starp organismiem un vidi, sauc par ekoloģiju. Pirmais ekoloģiju kā zinātnes nozari formulējis vācu biologs Ernsts Hekelis.
Ekoloģijas, kā zinātnes attīstībā izšķir četrus atšķirīgus etapus:
1.Priekšvēsture, kas turpinās līdz 14-15.gs. Šajā laikā ekoloģija kā zinātne nepastāvēja, bet atsevišķi zinātnieki pētīja un apskatīja augus un dzīvniekus saistībā ar to vides apstākļiem.
2.Autekoloģijas etaps. Ilgst līdz 19.gs otrajai pusei. Šajā laikā ekoloģija veidojas kā botānikas un zooloģijas sastāvdaļa. Šajā laikā pētījumi notiek organisma līmenī.
3.Sinekoloģijas etaps. Tas noslēdzas 20.gs. divdesmitajos gados. Šajā laikā ekoloģija bija izveidojusies kā patstāvīga zinātne. Pētījumi notika organismu grupu populāciju un vides attiecību līmenī.
4.Modernā ekoloģija. Ilgst līdz mūsu dienām. Tai raksturīga visu ekosistēmu kompleksā izpēte, iesaistoties dažādu valstu un dažādu zinātņu speciālistiem. Šajā laikā ekoloģija kļūst par dabas aizsardzības teorētisko faktu.
1.Kas ir biosfēra?
Biosfēra ir zemes apvalks, kura sastāvu, struktūru un enerģijas bilanci ietekmē dzīvo organismu darbība.
Biosfēras jēdzienu pirmo reizi formulēja 1875.g. austriešu ģeologs Eduards Zussi. Savukārt mācību par biosfēru radīja krievu zinātnieks V. Vernadskis.
Biosfēru var dalīt trīs vidēs, kas atšķiras ar dažādiem dabas apstākļiem.
Litobiosfēra jeb Litosfēra ir kontinentu cietā virskārta. Tā aptver Zemes garozu un mantijas augšējo daļu.…
