Vispārīgā psiholoģija

4. Psihiskie pamatprocesi: sajūtas, uztvere, priekšstati: sajūtas – atspoguļo to priekšmetu un parādību īpašības, kuras dotajā brīdī iedarbojas uz receptoriem; mērīšanai izmanto sajūtu slieksni (līmenis, pie kura apziņas apzinātā daļa sajūt: 1)apakšējais absolūtais slieksnis – min kairinājumu stiprums, ko cilvēks sajūt; 2)augšējais absolūtais – max kairinājumu stiprums, ko cilvēks spēj adekvāti uztvert; 3)diferenciālais slieksnis – min atšķirība starp 2 kairinājumiem, kuru cilvēks sajūt kā 2 atšķirīgas sajūtas); uztvere – to priekšmetu un parādību atspoguļojums to kopumā, veselumā, rodas priekšmetiem un parādībām tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem; bioloģiskais pamats sajūtam un uztverei ir analizatori (īpašs fizioloģisks aparāts, kas sastāv no receptoriem, aferentajām nervu šķiedrām un atbilstošu smadzeņu centru); visi psihiskie procesi pēc sava rakstura ir psihiskā darbība; to darbības veidus, kas ir nepieciešami uztverei sauc par aperceptīvo darbību (rodas uztveres tēls), to efektivitāti nosaka cilvēka pieredze, zināšanas par uztverto objektu; priekšstati – to priekšmetu un parādību atspoguļošanas process, kuri dotajā brīdī iedarbojas uz receptoriem; tie ir vispārināti tēli; attiecas gan uz bijušo, gan uz iespējamo nākotni, atšķiras ar mazāku noteiktību un skaidrību; klasificē pēc modelitātes – redzes, dzirdes, taustes, ožas utt.…