Žargonismi ir kropli, neliterāri vārdi ar izteiktu negatīvu nokrāsu, ko lieto noteikti sabiedrības slāņi. Šāda parādība sastopama skolās, augstākajās mācību iestādēs, sporta organizācijās, arī darba kolektīvos. Žargona lietošanu izraisa vēlēšanās būt oriģinālam, bet īstenībā tie liecina par zemu valodas kultūru, bet diemžēl šie vārdi arvien vairāk ienāk latviešu valodā. Tā ir diezgan nevēlama parādība, jo sākumā skolēni (vai citi žargona lietotāji) šos vārdus lieto tikai humora pēc, bet vēlāk tie iekļaujas ikdienas runā tā, ka runātājs to vairs nemaz nemana.
Pusaudži, lietojot žargonu, galvenokārt cenšas paust pretestību pieaugušajiem, kas viņus it kā nesaprot. Savukārt noziedziniekiem žargons nepieciešams, lai no sabiedrības slēptu savus tumšos nodomus. Visām grupām kopumā žargons ir piederības apliecinājums kādam sabiedrības slānim.
a – bet
abet – bet, bet vai
ablomēties – nokļūt neveiklā situācijā
abloms – kļūda, neveiksme
ačkariks – briļļainais
ačkas – brilles
aisīši – aizkari
aita – muļķe
aizsist – aizdot
aizvērties – apklust
aķītis – akumulators
alkašs – dzērājs; žūpa
alfis – alfabēts
ambals – resns; nesimpātisks cilvēks
ambīlis – stulbenis
anglene – angļu valoda
apenes – apakšbikses; biksītes
apcirsties – apvainoties
apkāst – aprunāt; piemāmnīt
apdauzīts – pamuļķis
apšņākt - piemānīt
aptaurēts – muļķis
apžora – rīma
ārdīties – trakot…
