Zivis ir viens no galvenajiem pilnvrtgu olbaltumvielu avotiem cilvka uztra.Atkarībā no zivju sugas un tauku daudzuma zivju gaļāvar būt 7-24 % olbaltumvielu un 0,2-30% tauku.Pēc tauku satura zivis iedala liesās ( līdz 2% tauku ),vidēji treknās ( 2-8%) un treknās ( 8% un vairāk ).Vidēji treknas un treknas zivis ir gan olbaltumvielu,gan tauku avots uztura.Pie liesām zivīm pieder menca ,līdaka ,zandarts ,saida ,putass ,makrūruss u.c., pie treknām - siļķe,skumbrija ,saira ,zutis u.c. zivis.
No minerālvielām zivju gaļa satur ievērojamā daudzumā kāliju ,fosforu ,dzelzi, no vitamīniem- A vitamīnu un nedaudz B grupas vitamīnu. Zivs ir veselīga gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Ārsti iesaka zivi kā ārstējošu pārtiku sirds-asinsvadu slimību gadījumā.
Zivju un siltasiņu dzīvnieku muskuļaudu uzbūve ir atšķirīga.Zivju gaļas muskuļšķiedras ir īsākas, izkārtotas paralēli, tās apņem plāna saistaudu kārtiņa, vaidojot zigzagveida miokomas.
Miokomas savstarpēji savieno saistaudu kārtas (septas) ,kas zivis ķermenī izvietotas šķērsām un garenvirziernā.Zivju gaļā saistaudu olbaltumvielu kolagens satur maz prolīna un oksiprolīna (saistaudu cietības rādītājs), kas nosaka zemu olbaltumvielu denaturācijas temperatūru (~ 40°C) un ātrāku kologēna pārvēršanos glutīnā (zivju gatavību).Šāda zivju gaļas uzbūve un smalkās saistaudu kārtiņas ir par iemeslu tam,ka zivju gaļas ēdieniem ir īsāks termiskās apstrādes laiks un izvārītu vai izceptu zivi var pat sadrupināt.Saistaudu mazāk ir plakanajām mazkutīgajām zivīm, piemēram, butēm, vairāk – migrējosām.Vecākām zivīm saistaudu kārtas ir biezāks, tāpēc tās ir piemērotākas maltas gaļas ēdienu gatavošanai. [ 1/5 ]*
Jūrās un saldūdeņos ir ap 16 000 zivju sugu, no kurām apmēram 1500 sugām ir rūpnieciska nozīme.Atkarībā no dzīves veida un vietas zivis iedala:
Jūras zivis – dzīvo jūrās, okeānos ( siļķes,mencas u.c.)
Saldūdens – dzīvo upes,dīķos ( karpa,līdaka u.c. )
Ceļotājas – dzīvo jūrā un vairojas upēs vai arī otrādi ( stores,laši,zuši )
Pusceļotājas – dzīvo upēs, bet vairojas vāji sāļos jūras ūdeņos ( zandarts, sīga u.c.);
Storu dzimtā ietilpst belugas un storu sugas zivis.Belugas sugas zivis sasniedz 4 m garumu un svaru līdz 1 t.Pie storu sugas zivīm pieder: stores, sterletes, dzeloņzivis, sevjugas.Sterlete ir saldūdens zivis,bet pārājas – ceļojošās.
Zivju gaļa ir trekna ( līdz 15% tauku ) ,tauki atrodas starp muskuļaudiem, skriemeļu skelets, ikru krāsa – no gaisi pelēkas līdz melnai.Ķermenis vērpstveidīgs
klāts ar piecām rindām kaulu vairodziņu, starp kuriem atrodas spožas, rombveida zvīņas.Muguras spura tuvu astei.Mute galvas apakšpusē, pie virslūpas četras bārkstveida ūsiņas.…
