Žurnālista un sabiedrisko attiecību speciālista profesionālā ētika

Cieņa pret privātumu.
Par informācijas sabiedrības un informācijas brīvības otro, apvērsto pusi atzīstama uzraudzības sabiedrības rašanās. Pie blakusparādībām, kuras regulējamas, pieskaitami reģistri, datubāzes, novērošanas kameras un to uzkrātā informācija, kuras rezultāta sašaurinās individuālā autonomija un brīvība.
Vienlaikus ar mūsdienu audiovizuālās tehnikas attīstību pieaug iespēja ietiekties privātajā dzīvē, tāpēc atzīts morāls pienākums saudzēt cita dzīves privātumu, nerādot uz ikviena privātuma tiesībām. Privātuma problēma saistīta galvenokārt ar datubāzēm, kuras satur privātas dzīves informāciju.
Godprātība un precizitāte informācijas veidošanā un lietošanā.
Sakara ar informācijas ietekmi uz privāto vai organizācijas likteni, informācijas ētika uzsver godprātības un precizitātes vērtību, atveidojot kādu situāciju vai notikumu. Pastāv pretruna starp informācijas ātrumu un tās precizitāti, kas izpaužas neatbilstībā starp pieprasījumu pēc informācijas daudzuma un ātruma un atbilstošu godprātību un precizitāti informācijas atveidojumā. Godprātības un precizitātes pieprasījums attiecas uz politisko un citu solījumu realitāti gan saistībā ar reklāmu, gan attiecībā uz vēlēšanu kampaņām, kurās izmantotas ultramodernās tehnoloģijas. Lai regulētu informācijas plūsmas, daži pētnieki iesaka lietot medicīnas darbinieku ētikas kodeksos ietverto nekaitējuma principu. Nekaitēšana ietver atbildību par komunikācijas kanālos precīzi ievadīto informāciju, īpaši attiecībā uz medikamentu reklāmam.
…