Ģimenē audzis bērns jūtas drošs, taču pieaugot, viņam paplašinās horizonts. Neskatoties uz to, ka vecāki stāsta, ka bērns pirmskolā jutīsies droši, daļai pirmsskolas vecuma bērnu kontaktēšanās ar citiem sagādā grūtības.
Sabiedriskums, prasme kontaktēties ar apkārtējiem nepieciešams, lai cilvēks varētu pašrealizēties. Šīs spējas veidošana ir svarīgs nosacījums bērna normālai attīstībai, kā arī viens no galvenajiem uzdevumiem, gatavojot bērnu tālākai dzīvei. Pirmsskolas vecums ir posms, kad bērns sāk veidot attiecības ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem ārpus ģimenes.
Vecāki, nebūdami profesionāli sagatavoti, nevar novērtēt saskarsmes grūtības. Kamēr bērns aug tikai ģimenē, viņa ierobežotās kontaktēšanās spējas var nelikties kā problēma. Izglītības likumā norādīts, ka „piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta”(47) un grūtības parādās tad, kad bērns sāk apmeklēt pirmsskolu. Šeit nepieciešams sadarboties ar vienaudžiem, un viņi visbiežāk necenšas palīdzēt, bet gluži otrādi – rīkojas savu interešu vadīti. Konkurence bērnu starpā izpaužas cietsirdīgās formās, un problēmas tiek risinātas, izmantojot ne pašus sabiedriski pieņemamākos līdzekļus. Ja bērns izjūt emocionālu diskomfortu, tas atspoguļojas viņa uzvedībā. Lai novērstu saskarsmes grūtības, ļoti būtiska ir vecāku un pirmsskolas darbinieku sadarbība. Lai gan pirmsskolā ir radīti nepieciešamie apstākļi bērnu labklājībai, svarīga ir arī nepedagoģiskā personāla izglītība.
Ja agrāk pietiekoši pārliecinoši skanēja vārdi zināšanas, prasmes, iemaņas, tad mērķa maiņa izglītībā rada nepieciešamību runāt par mācību satura izveides nosacījumu izmaiņām, par pamatu ņemot bērna vajadzības, darbības, domāšanas spēju attīstību, sevis pašattīstību, attieksmi pret sevi un pasauli.
Zems pašvērtējums vienā sfērā var tikt kompensēts ar augstu pašvērtējumu citā sfērā, tāpēc daudzi bērni cenšas atrast savas stiprās puses un koncentrēties uz tām. Arī draugus viņi izvēlas līdzīgus sev pašiem, lai būtu ar ko salīdzināt.
Šodienas sabiedrībā cilvēkiem ir jābūt ne tikai izglītotiem, zinošiem, bet vienlaicīgi ir jābūt arī komunikabliem, prasmīgiem veidot attiecības kolektīvā un tuvākajā apkārtnē. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk diagnosticēt saskarsmes grūtību cēloņus, tomēr ne vienmēr tos ir iespējams noteikt. Tāpēc darba autore pievērsās šai tēmai.
Strādājot vairāk kā 10 gadus pirmsskolas izglītības iestādē, darba autore konstatēja, ka daļai pirmsskolas vecuma bērnu grūtības sagādā kontaktēšanās ar citiem, bērni kautrējas un neprot nodibināt attiecības, saskaņot savu rīcību ar pārējiem. Pirmsskolas skolotājam ir jāzina objektīvie un subjektīvie apstākļi, kas veicina labvēlīgu savstarpējo attiecību veidošanos starp grupas biedriem, kā arī palīdzēt šādiem bērniem iekļauties kolektīvā.…
