SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Administratīvais pārkāpums, kā atbildība par prettiesisku, vainojamu (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbību vai bezdarbību, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību iestāšanās pārkāpumiem, kuriem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība, tiesību normu reformu rezultātā atdalījās no kriminālā nodarījuma jomas tikai 1985.gada 1.jūlijā, kad stājās spēkā PSRS administratīvo pārkāpumu kodekss, kurā kā bargākais soda veids bija administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. No 1961.gada 6.janvāra līdz 1985.gada 1.jūlijam nodarījums, kura sabiedriskā bīstamība un smagums atbilda administratīvā pārkāpuma definīcijai, tika pielīdzināts mazāksvarīgam nodarījumam par kuru Latvijas PSR KK paredzēja, vainīgo personu atbrīvot no kriminālatbildības un saukt pie administratīvās atbildībās, nosakot maksimālo sodu – administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Līdz tam administratīvais pārkāpums bija pielīdzināts kriminālpārkāpumam un maksimālais soda mērs, ko paredzēja Sodu likums bija arests no 1 dienas līdz 6 mēnešiem. Piemēram, 1938.gada 30.aprīlī ar Liepājas I iecirkņa miertiesneša lēmumu tika sodīts Rūdolfs-Vilhelms Sirmelis ar 3 aresta dienām , par pārkāpumu, kas paredzēts 1933.gada Sodu likuma 262 panta 1.daļā: „Kas zvejojis vai ķēris zivis, vēžus vai citus ūdens dzīvniekus aizliegtā laikā, aizliegtā vietā vai aizliegtā kārtā, sodāms: ar arestu (līdz pat 6 mēnešiem) vai naudas sodu ne augstāku par 500 latiem” , 1903.gada Sodu likums par šo pārkāpumu paredzēja sodīt ar arestu ne ilgāku par vienu mēnesi un naudas sodu līdz 10 latiem.
Latvijas PSR KK nodaļa sabiedriskā miera aizsardzības noteikumu pārkāpšana, par kuru varēja tikt piespriests administratīvais arests, kur ar sabiedrisko miera pārkāpšanu, tika saprasts huligānisms, pornogrāfisku priekšmetu izgatavošana vai izplatīšana, nepilngadīgo novešana līdz dzēruma stāvoklim, sistemātiska nodarbošanās ar klaidonību un ubagošanu, ugunsdrošības noteikumu ļaunprātīga pārkāpšana, par šiem visiem nodarījumiem tika paredzēta kriminālatbildība ar sodu brīvības atņemšana līdz vienam gadam, bet pamatojoties uz KK 47.1pants persona, tika atbrīvota no kriminālatbildības un tai piemērota administratīvā atbildība, kas izpaudās kā naudas sods vai sliktākajā gadījumā kā administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. Turpretī LAPK 13.nodaļā ar administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību tiek saprasts jau sīkais huligānisms, erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšana, nepilngadīgā iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim, nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā, par kuriem pamatā maksimālais soda mērs ir naudas sods, tādejādi ir redzams, ka sabiedriskās bīstamības jēdziens mūsdienās ir krietni mainījies salīdzinājumā, piemēram, ar 1961.gadu, un sodu par niecīgiem pārkāpumiem, par kuriem toreiz draudēja 1 gads cietuma, šodien paredz naudas sodu vai arestu līdz 15 diennaktīm.
Autors secina, ka līdz šim juridiskajā telpā nepamatoti maz ir veltīta uzmanība diskusijai par tematu, kas saistīts ar administratīvo arestu, tā piemērošanu un izpildi. Pavisam nedaudz ir publicēti tiesību zinātnieku darbi par šo tematu, problēmu konstatēšanai un iespējamai to risināšanai, priekšlikumu izvirzīšanai un viedokļu apkopošanai, autors lielāku uzmanību pievērsa tieši spēkā esošo Latvijas Republikas tiesību aktu analizēšanai.
Analizējot likumu normas un dažādas publikācijas masu medijos, kā arī vadoties no personīgās pieredzes, autors konstatē, ka administratīvā aresta piemērošanas un izpildes praksē ir saskatāmi pietiekami daudz trūkumi un nepilnības, ar kurām saskaras tiesneši, lemjot jautājumu par šī soda noteikšanu, kā arī paši soda izcietēji.
…
