Adopcijas institūta attīstība un ar to saistītās problēmas plašākā sabiedrībā nekad nav ieguvušas īpašu aktualitāti. Tomēr no sabiedrības interešu viedokļa un to cilvēku motivācijas dēļ, kuri gatavojas kļūt par adoptētājiem adopcijas jautājumu sakārtošanai valstī ir milzīga nozīme.
Adopcijas institūta pastāvēšanas jēga šobrīd ir triju pušu interešu konsolidācija – valsts un sabiedrības, pašu bērnu un potenciālo adoptētāju. Stipra ģimene nodrošina un veicina sabiedrības atjaunošanās procesu un pilnvērtīgu tās eksistenci. Šobrīd dažādu nozaru speciālistu pētījumi un prakse liecina, ka bērnu aprūpes iestādes nevar nodrošināt bērnu socializācijas procesu, par cik tām nav iespējams aizstāt ģimeni un veikt ģimenes funkcijas. Tādejādi cieš bērnu attīstība, izglītība, veselība un iespējas tālākajā dzīves gaitā. Adopcija ir viens no alternatīvajiem aprūpes veidiem Latvijā, kas dod iespēju bērniem bāreņiem un bez vacāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimeniskā vidē. Savukārt adoptētāju motivācijas pamatā atrodas personiski, emocionāli apsvērumi – izveidot un stiprināt ģimeni, izdarīt dzīvē ko vērtīgu, realizēt savu potenciālu kā vecākiem.
Bērni bez bioloģiskajiem vecākiem un ģimeniskas vides paliek dažādu apstākļu dēļ. Lielākā daļa no šiem bērniem atrodas valsts vai pašvaldību aprūpē. Satraucošs ir fakts, ka apmēram puse no visiem ir dzīvu vecāku bērni. Šis secinājums ir pretrunā ar starptautiskajiem atzinumiem, ka ģimene ir vispiemērotākā vide bērna attīstībai, ko uzsver ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencija.1
Kaut arī kopš 2003.gada ir pieņemti būtiski grozījumi tiesību normās un noteikta jauna adopcijas kārtība, lielais bērnu bāreņu un īpaši – bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits valstī liecina, ka šajā jomā joprojām pastāv nopietnas problēmas, un ir vieta tiesību aktu pilnveidošanai un dažādu ar adopciju saistītu jautājumu sakārtošanai.
Pateicoties Latvijas pievienošanai tādiem starptautiskiem līgumiem kā Eiropas konvencijai „Par bērnu adopciju” un Hāgas konvencijai „Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” adopcijas statistika valstī kopš 2003.gada ir būtiski uzlabojusies. Ir palielinājies vietējo adoptētāju skaits un 2008.gadā tas pirmo reizi ir pārsniedza ārvalsts adopcijas gadījumu skaitu.
Tomēr tas diemžēl nav noticis pieaugot vispārējam adopcijas gadījumu skaitam, bet gan uz ārvalsts adopcijas gadījumu rēķina. Savukārt kopējā adopcijas tendence joprojām ir negatīva – visvairāk adopcijas gadījumu bija 2006.gadā un kopš tā laika līkne krīt. …
